To, ka cilvēkam mēdz būt ļoti individuāla garšas un gaumes izjūta attiecībā uz ēdienu, šaubu nav. Gan jau katrs par to esam pārliecinājušies pats. Bet aiz vārdiem 'garšo' un 'negaršo', vai 'ēdu' un 'neēdu' dažkārt var slēpties pavisam konkrēti pārtikas produkti, kas izraisa alerģiju. Taču izrādās, termins alerģija bieži tiek lietots nekorekti ne tikai ikdienas sarunu līmenī, bet arī mediķu vidū. Kas ir pārtikas alerģijas un kā tās rodas, cik daudz par tām zinām un kādi mīti radušies saistībā ar pārtikas alerģijām, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Ieva Cīrule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes Bērnu alergologu programmas vadītāja.

Kā asins ziedošana ietekmē mūsu organismu

Sendienās asins nolaišana bija visai ierasta ārstēšanas prakse daudzos slimību gadījumos, jo vienkārši nebija tādu medikamentu, kādi pieejami mūsdienās, lai mazinātu drudzi, galvassāpes, plaušu karsoni, reimatismu un vēl citas kaites. Slimniekam palaimējās, ja asiņu zudums nebija pārlieku liels un viņš pēc šādas ārstēšanas atlaba un izdzīvoja.

Vēl aizvien mūsdienās lieto hirudoterapiju jeb ārstēšanu ar medicīniskajām dēlēm, kuras lieto dažādu kaišu dziedināšanā. Bet šoreiz lūkojamies uz asins donoriem, kuri asinis ziedo citu cilvēku veselības un dzīvības glābšanai. Vai regulāri ziedojot asins arī donora veselības stāvoklis uzlabojas un kas notiek mūsu organismā, kad no tā aizplūst prom zināms daudzums asiņu? Stāsta Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole.

Asinis nevar nodot tie cilvēki, kuriem ir infekcijas slimības: lielākais drauds ir inficēt asins ņēmēju ar HIV, B hepatītu, C hepatītu, sifilisu, arī hroniskie alkoholiķi nedrīkst nodot savas asinis. Savukārt tie cilvēku, kas paši sirgst ar dažādām hroniskām saslimšanām, nedrīkst nodot asinis tāpēc, lai nenodarītu pāri paši savai veselībai.