Laukos un mežos šobrīd san dažādi kukaiņi, un dažbrīd šķiet, ka no odiem nav glābiņa. Taču vienlaikus arī zinātnieki pasaulē ceļ trauksmi - kukaiņu skaits pasaulē samazinās. Šī gada aprīlī Austrālijas zinātnieki publicēja apskatu par kukaiņu populācijas izmaiņām visā pasaulē, kur apkopoti vairāk nekā 70 pētījumu secinājumi. Viņu slēdziens - kukaiņi iznīkst astoņas reizes ātrāk nekā zīdītāji, putni un abinieki. Ja tā turpināsies, gadsimta laikā kukaiņi varētu izzust pilnībā. Savukārt šī gada sākumā mūs sasniedza ziņa, ka Puertoriko lietus mežos pēdējo 35 gadu laikā izzuduši 98 % uz zemes mītošo kukaiņu. Kāda ir situācija Latvijā, vai te varam novērot līdzīgas tendences un kā pētnieki iegūst dažādus datus [ar kukaiņu populāciju, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro entomologi Voldemārs Spuņģis un Uģis Piterāns. 

Kādi pļavu ziedi pēdējos gados vairs Latvijā nav manīti

Aizvien  retāk pļavās var ieraudzīt  tādus augus kā pļavas dedestiņu,  luciņsmilgu, ziepenīti, spulgnagleni, divmāju kaķpēdiņu. Šo sarakstu varētu vēl turpināt ar citiem pļavas floras pārstāvjiem, kuri,  samazinoties un iznīkstot  to mītnes vietām, arī izzūd no dabas. Par  to, kāds šobrīd ir pļavu stāvoklis mūsu zemē,  stāsta pļavu pētniece un eksperte Latvijas Universitātes asociētā profesore, ģeogrāfijas zinātņu doktore Solvita Rūsiņa.

Dabiskās pļavas un ganības, kas turpina samazināties, ir ļoti nozīmīga dzīves vide augu sugām, kas  jau sen ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā  grāmatā, un sarežģīts ir jautājums ne tikai par pļavu  augu stāvokli šobrīd Latvijā, bet arī par ilgstošie un nopietniem pētījumiem un ekspertiem, kuri tos veic.

Tieši šobrīd vēl tiek vākti dati pa pļavu augu stāvokli un rudens sākumā būs zināms konkrētāk, kā tieši jūtas augi 1,7% dabisko zālāju platību, kas klāj  Latvijas  teritoriju.

Bet ir arī kāda laba ziņa par pļavu augu valstību – ir vietas, kur var redzēt dabisko augu sugu atgriešanos.