Interneta laikmetam līdzi nāk dažādi fenomeni. Viens no tādiem ir brīvpieejas zināšanu krātuves, kurās var ne tikai smelties informāciju, bet arī sniegt savu zināšanu artavu. Viena no šādām krātuvēm ir Vikipēdija. Šobrīd ir sākusies un līdz pat augustam notiks kampaņa "Latvijas Vikipēdijas maratons", kas mudina latviešus papildināt šķirkļus šajā internetā pieejamajā enciklopēdijā ar savām zināšanām. Raidījuma Zināmais nezināmajā studijā Latvijas Vikipēdijas administrators Gvido Pētersons un rakstu autori Edgars Lecis un Mārtiņš Bruņinieks.
Vikipēdijas dzimtene ir Amerika. To 2001. gadā izveidoja Džimijs Veils un Lerijs Sangers. Šobrīd tā ir viena no pasaulē 10 populārākajām mājaslapām. Bet, ja lūkojamies vēl soli atpakaļ Vikipēdijas vēsturē, tad noteikti jāpiemin amerikāņu datorprogrammētājs Hovards Kaninghams, kurš 1994. gadā izveidoja wiki aplikāciju. Pats viņš ieguvis izglītību gan kā elektroinženieris, gan studējis datorzinātnes. 65 gadus vecais programmētājs ir arī grāmatas "Viki ceļš" (The Wiki way) autors.
"Es iedrošināju cilvēkus neminēt sevi kā autorus saviem darbiem. Tavi vārdi, tavas idejas - tā ir dāvana kopienai, un tev nevajadzētu pieprasīt par to atzinību, jo tad neviens negribēs tavu ziņojumu uzlabot. Viņi uzskatīs, ka tas ir tavs un to nedrīkst mainīt. Jāatzīst, ka es pats 80 procentos gadījumu esmu labojis savus šķirkļus, un tas lika cilvēkiem sākotnēji saprast, cik liela ir Vikipēdijas kopiena. Man bija sākotnēji jārada sajūta, ka šeit ir kopiena, lai pievilinātu cilvēkus un šo kopienu radītu. Kad cilvēki izveidoja kādi šķirkli un aplūkoja to brīdi vēlāk, viņi secināja, ka šķirkli kāds ir uzlabojis. Tas bija aizraujoši. Skat, kā pa nakti mans uzrakstītais darbs ir kļuvis vēl labāks! Un kurš to uzlaboja? Arī tā bija mistērija, jo arī labotājs neparakstījās. Un cilvēkiem, kuri zina mazāk par tevi, tavs rakstītais ir vērtība. Tas ir stāsts par domu kā sēklu, kuru iesēj un tad tā aug un aug, un aug. Vikipēdijā tas notiek ļoti efektīvi," par Vikipēdijas izveidi stāsta Hovards Kaninghams.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
No savas pieredzes atceros, ka reiz izveidoju rakstu par agrāk zināmu rokgrupu Elpa. Protams, informāciju apkopoju no vairākiem avotiem un rakstiem populāros latvijas protālos tai skaitā Delfi - atsauces korekti norād
iju. Raksts tika noraidīts autortiesību dēļ.
Protams es saprotu autortiesības, tomēr šiet redzams acīmredzams virziens, kurā datboties attiecīgajām instancēm - domāju ka ir iespējams vienoties ar lielākajiem informācijas protāliem latvijā, par atļauju lietot citātus no viņu rakstiem wikipedia un citos protālos, kas dod sabiedrisku labumu.
Esmu redzējis ka tas tiek darīts citu valodu rakstos, jo acīmredzot šī atļauja ir dabūta. Nedomāju, ka ar šīm atļaujām būtu jānodarbojas katram atsevišķam wikipedia autoram.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X