Viens no aizvadītā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas izceltajiem pētījumiem ir vistiešākajā mērā saistīts ar mūsu veselību un vidi. Zinātniskā institūtā „BIOR” pētīts, kādas pēdas mūsu uzturā un apkārtējā vidē ir atstājis piesārņojums, kura izcelsme ir no rūpniecības, lauksaimniecības un enerģētikas. Pirmo reizi zinātnes vēsturē izpētīta vairāku grupu halogenēto noturīgo organisko piesārņotāju sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos. Šo piesārņotāju klātbūtne konstatēta visos objektos, turklāt netipiski augstas koncentrācijas tika atrastas arī zīdaiņu un mazo bērnu pārtikā. Par pētījumu stāsta viens no tā autoriem - zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks ķīmijas zinātņu doktors Ingus Pērkons.

Ingus Pērkons norāda, ka nav pat iespējas izvairīties no  halogenēto noturīgo organisko piesārņotāju klātbūtnes. Jau pats nosaukums norāda - tie ir noturīgi, tie saglabājās sākotnēja formā ilgu laiku.

"Piedevām vēl tiem piemīt nereti dažādas toksiskas īpašības, kā arī tiem ir divas blakus esošas īpašības, kas ir bioakumulācija un biomagnifikācija, tie ir būtiski cilvēkam kā barības ķēdē augstā esošam zīdītājam," skaidro pētnieks. "Šie termini nozīmē, ka šo ķīmisko piesārņojumu koncentrācija organismā pieaug, indivīdam paliekot arvien vecākam, gan arī atrodoties augstāk barības ķēdē. Līdz ar to, jo plēsīgāks zvērs, jo ilgāk viņš dzīvo, jo augstākas ir šīs piesārņotāja koncentrācijas."

"Piesārņotāji nav kaut kāds viens mazs nejauks savienojums, bet tās ir ļoti dažādas ķīmisku savienojumu grupas, tie visi ir organiski savienojumi, tie visi satur vienu vai vairākus halogēnu atomus - hloru, jodu, bromu, fluoru. Un attiecīgi mēs no tiem īsti nekā nevaram izvairīties. Tie vēl joprojām sastopami uzturā pat no simts gadu senas pagātnes," turpina Pērkons.

Kā piemēru Pērkons min labi zināmo pesticīdu DDT, ko savulaik plaši izmantoja lauksaimniecībā.

"Izrādās, ka katrā pasaules iedzīvotājā, ja paņem asins plazmas paraugu, varētu konstatēt vēl joprojām DDT paliekas, lai arī mēs runājam par savienojumu, kas ir aizliegts daudzus desmitus gadus un netiek lietotas ar ļoti retiem izņēmumiem, gandrīz nekur," stāsta Ingus Pērkons.

Viņš arī atklāj, ka tieši mātes pienā, kas ir katra bērna pirmais uzturs, ir ļoti augsta piesārņoto komponentu koncentrācijas un nav iespējams īsti izvairīties no tā, ka to nenodot tālāk nākamajām paaudzēm.