Klajā nācis pētījums, kurā aprēķināts, cik piesārņotā pasaulē dzīvojam. Ir analizēts tas, cik ļoti esam piesārņojuši planētu ar cilvēku radītām sintezētām ķīmiskām vielām. Planētas spēja uzņemt cilvēka saražotos sintētiskos materiālus un ķīmiskās vielas ir izsmeltas. Mikroplastmasa, nanoplastmasa, sintētiskas, ķīmiskas vielas - kādu ietekmi tās atstāj uz vidi un mums pašiem, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē inženierzinātņu doktore un Vidzemes augstskolas pētniece Jana Simanovska un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Ko darīt un ko nedarīt katram no mums, lai atslogotu planētu no milzīgā piesārņojuma daudzuma?

"Es arī gribētu uzreiz brīdināt, ko nevajag darīt, jo visa šī tēma ir arī ļoti laba augsne alternatīvajām praksēm, kas sola detoksificēt organismu. Tās ir muļķības, tā jūs īstenībā vēl vairāk sabojājat organismu," norāda Jana Simanovska. "Svarīgi, ja skatāmies valstiskā līmenī vai Eiropas līmenī, ir aprites ekonomika, jo tā ir sistēma, kas tieši vēlas panākt to, ka visas vielas var atgriezties vēlāk apritē, ka mēs vairs nerada piesārņojumu. Un arī, ka mēs izvairāmies no toksiskām vielām nākotnē. Politiskā līmenī  aprites ekonomika un zaļais kurss ir labi."

"Ko var cilvēks darīt praktiskā līmenī? Es ieteiktu aizvien izvēlēties pēc iespējas dabiskus materiālus sev apkārt. Es ģimenēm noteikti iesaku mājas tīrīšanu, jo, piemēram, bērni uzņem ļoti daudz ar putekļiem. Mitrā tīrīšana ir ļoti svarīga. Laba vēdināšana ir ārkārtīgi svarīga. Mēs runājām Covid sakarā par labu vēdināšanu, ne tikai Covid dēļ vajag labi vēdināt telpas, lai mums būtu tomēr vairāk svaigs gaiss," turpina Jana Simanovska.

"Es arī domāju par tām pašām ķīmiskajām vielām, ko mēs izmantojam mājās. Es ar šausmām klausos, ko cilvēki dārzos izmanto. Ir vēl tā, ka mums kaut ko aizliedz un tad cilvēki kļūst radoši un meklē, ko viņi var pasūtīt internet. Lūdzu, nekādā gadījumā to nevajag. Esiet ļoti uzmanīgi ar tām ķīmiskajām vielām, ko mājās izmantojiet. Tikai tad, kad tiešām ir ļoti nepieciešams, un ļoti uzmanīgi."

Neauglība arvien vairāk saistāma ar vides piesārņojumu

Pēdējos gados novēro neauglības pieaugumu visā pasaulē. To ietekmē gaisa piesārņojums, pesticīdi un kaitīgas ķīmiskās vielas. Kāpēc dzimumšūnas mūsu organismā visātrāk reaģē uz šiem negatīvajiem faktoriem un kāda ir vīriešu reproduktīvā veselība Latvijā?

Visā pasaulē neauglība skar aptuveni 8–12% pāru, un puse no šiem neauglības iemesliem skar vīriešu veselību. Vides piesārņojums ir kļuvis par galveno cēloni vīriešu neauglības pieaugošajai tendencei mūsdienās. Jaunākie pētījumi atklāja, ka gaisa piesārņojums būtiski ietekmē cilvēka auglību un spermas kvalitāti,  tā rakstīts tiešsaistes zinātniskajā vietnē „Springer Open” šī gada janvāra publikācijā.

Gaisa piesārņojums, darba vide, paaugstināts ķīmisko vielu iedarbības risks, starojums un karstums visi šie faktori ietekmē vīriešu reproduktīvo veselību. Taču norādīt ar pirkstu un pateikt, kas tieši un kādā mērā iespaido vīriešu auglību, nevar, jo to faktoru ir daudz. Tā intervijā saka medicīnas doktors urologs un  andrologs Andris Ābele. Viņš uzskaita, kuri apkārtējās vides faktori iespaido vīriešu reproduktīvo funkciju.