Līdz ārkārtas stāvokļa izsludināšanai gana bieži raidījumā Zināmais nezināmajā runājām par pārtikas atkritumiem – par to, cik daudz vides resursu iztērējam bezjēdzīgi, izmetot pārtiku gan mājsaimniecībās, gan neapdomīgi to izšķiežot jau audzēšanas un ražošanas procesā. Netrūka padomu, kā plānot savu ikdienu, lai pārtikas atkritumu nebūtu. Svarīgi bija arī lūkoties, vai iegādājoties pārtiku, mēs nepatērējam arī pārlieku daudz plastmasas iepakojuma. Tagad pārtikas drošības prasības mudina atgriezties pie atsevišķiem iepakojumiem un arī iepirkšanās paradumi ir mainījušies. Galu galā, daudzi no mums tagad daudz vairāk maltītes gatavo arī paši. Kā Covid-19 laikā turpināt pret resursiem izturēties viedi un dabai draudzīgi, saruna ar biedrības "Zaļā brīvība"  projektu vadītāju Ingu Belousu.

Inga Belousa vispirms skaidro, kas ietekmē pārtikas patēriņu vispār:

• Daļa joprojām ļaujas emocijām, mēģinot domāt, kā neļauties panikai un izvairīties no emocionālas iepirkšanās.
• Ir cilvēki, kuriem prioritāte ir drošība. Tas visiem svarīgi šobrīd, kā iegādāties pārtiku tā, lai būtu arī veselīgi.
• Vēl viena lieta, par ko domāt, ir nauda vai bizness. izvēloties lētāko, produktus ar atlaidēm vai izpārdošanā.
• Ir cilvēki, kas domā, ka atbildība vai rūpes ir svarīgs un izvēlas produktus ar mazāko vides un sociālo ietekmi.
• Arī veselības aspekts nav atcelts, kad domājam par produktiem, lai mūsu uzturs būtu sabalansēts.

Tas ir daudzveidīgs skatupunkts, ko varam pielāgot savām domām un uzvedībai.

"Ja runā par vides viedokli, atbildība un rūpes varētu būt tas skatupunkts, no kura lūkoties uz pārtikas iegādi šajā laikā," norāda Belousa.

Pagaidām vēl nav datu un pētījumu, vai ir pieaudzis pārtikas atkritumu daudzums ārkārtas situācijas laikā. Bet negaidot pētījumu rezultātus, var jau tagad vairāk laika veltīt pārdomām par savas mājsaimniecības pārtikas patēriņu. Arī plānošanai, kā pārtiku patērējam.

"Svarīgi arī attīstīt ar pārtikas atkritumu mazināšanu saistītas prasmes, jo pēc iepirkšanās ir jātiek galā ar iepirkto," turpina Belousa. Pirmām kārtām, tā ir jāsakārto. Varbūt ir jāpārskata plauktu saturs, jāiztīra, jāizslauka, kas arī palīdz neaudzēt pārtikas kožu leģionu, kas kopā ar mums notiesā pārtiku.

Tāpat jādomā, ko darīt ar ēdiena pārpalikumiem un kā to izmantot.

"Ir laiks ne tikai jaunām radošām receptēm, bet arī iespēja pārdomāt, vai ikdienas porcija ir samazinājusies vai palielinājusies," mudina Belousa. "Kulinārija jaunajā skatupunktā varētu būt bezatkritumu kulinārija, vai gatavot no pārtikas atlikumiem, kas arī mazina pārtikas atkritumus."

Neviens nav atcēlis arī atkritumu šķirošanu!

Gaisa piesārņojuma saistība ar Covid-19 izplatību

Vai var vilkt paralēles starp gaisa piesārņojumu un saslimstību ar Covid-19?  Var, ja šāds gaisa piesārņojums ir valdījis pilsētā ilgstoši un cilvēki, šādā vidē atrodoties, ir ilgstoši sirguši ar citām elpceļu kaitēm. Bet pateikt, ka tieši slikts gaiss ir pie vainas šai epidēmijai, nevar, uzskata Rīgas Stradiņa Universitātes  asociētais profesors un Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Sarunā ar viņu skaidrojam arī jautājumus, vai kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas ir mainījusies gaisa kvalitāte Rīgā un kā, siltākam laikam iestājoties, mainās gaisa kvalitāte.