Viena no Latvijas svarīgākajām dabas ekosistēmām, īpaši laikā, kad runājam par klimata pārmaiņām, ir purvi. Savulaik tie aktīvi izmantoti kūdras ieguvei, bet šobrīd daļa purvu burtiski atdzimst. Spilgts piemērs tam ir Ķemeru purva degradētā daļa, kur savulaik iegūta kūdra, bet maija beigās tika stādītas purva sūnas ar mērķi šo teritoriju atjaunot. Par purvu stādīšanu un kāpēc purvi ir tik būtiska ekosistēma mūsu dabā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta LIFE REstore projekta vadītāja Ieva Saleniece, LIFE REstore mitrāju eksperte, LU bioloģijas profesore Māra Pakalne un Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere.

Ķemeru Nacionālā parka bijušajos kūdras izstrādes laukos, kas uzskatāma par degradēta kūdrāja teritoriju, maijā ar 62 talcinieku palīdzību sastādīti vairāk nekā 2200 kg sfagnu sūnu apmēram 4500 m2 platībā. Sfagnu sūnu stādīšana tik lielā teritorijā Latvijā norisinājās pirmo reizi – to projekta LIFE REstore ietvaros īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Latvijas Kūdras asociāciju un biedrību “Baltijas krasti”.

Vērtīgais biohumuss

Biohumuss jeb slieku komposts ir slieku pārstrādāts organiskais mēslojumus, tā izveidē parasti izmanto sarkanās sliekas. Biohumusam piedēvē daudz labu īpašību, tajā ir dažādas augsnei nepieciešamās minerālvielas un tas spēj uzlabot augsnes ražību. Biohumusu veido un pēta arī Latvijā. Par biohumusu stāsta Latvijas Universitātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs Ģederts Ieviņš.