Gaisa piesārņojums ir viena no aktuālākajām vides problēmām Eiropas strauji augošajās pilsētās, tostarp arī Latvijā. Īpaši tas jūtams apkures sezonā, kad bezvēja laikā veidojas smogs un gaisa kvalitāte strauji pasliktinās. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki nākuši klajā ar risinājumu, kas ne tikai par 80% samazinātu gaisa piesārņojumu, ko rada malkas apkures sistēmas, bet arī padarītu tās efektīvākas. Īpašs miglas aparāts – tā to nodēvējuši RTU pētnieki, radot filtru, kas ļautu mazināt koksnes apkures radīto gaisa piesārņojumu. Tā kā malka, granulas un citi koksnes produkti aizvien tiek plaši lietoti Latvijas mājsaimniecībās, šādam filtram būtu plašs pielietojams arī tepat. Kā tas darbojas, rRaidījumā Zināmais nezināmajā stāsta RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadītāja, profesore Dagnija Blumberga un šī institūta pētnieks Miķelis Dzikēvičs.

Siltuma uzturēšana savulaik Latvijas pilīs un muižās

Krāsnis, siltās grīdas un  gultas apsildāmie laika gaitā ir mainījuši izskatu, bet to funkcija ir palikusi nemainīga – apsildīt telpu un padarīt to ērtu dzīvošanai. Jau kopš senas Romas laikiem bija izplatīta tāda apkures sistēma kā siltās grīdas. Arī Latvijā tās nebija retums – gan šāds siltuma padeves veids, gan podiņu, gan čuguna krāsnis  te ir bijušas  dažādos laikmetos. Par  apkures sistēmām Latvijas muižās un pilīs agrākos laikos stāsta arhitektūras vēstures zinātņu doktors, kultūras pieminekļu izpētes un saglabāšanas eksperts, restaurators un arhitekts Ilmārs Dirveiks.