Svētki ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, taču tie ir tik ļoti mainījušies gadu gaitā… Daži svētki izzūd no mūsu ikdienas, citi - nāk vietā, bet tie, kas paliek, mainās līdz ar gadsimtiem un ārējās pasaules veiktajām korekcijām.

Turpinot pētījumu par svētkiem un svētku svinēšanu, Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina ikvienu piedalīties aptaujā „Svētki un svinēšana” par individuāliem svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Svinēšana ir prieks vai pienākums? Vai svētkos ievērojam tradīcijas, vai drīzāk otrādi – esam radoši un liekam lietā izdomu? Šobrīd pētniekiem ir vairāk ziņu par to, kā kādreiz tika svinēts latviešu zemnieku sētā, mazāk apzināti mūsdienu svinēšanas paradumi. Kāda ir svētku loma mūsu dzīvē? Kāda vieta tiem atvēlēta sabiedrības vērtību sistēmā un laika izkārtojumā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta folkloras pētnieces Rita Treija un Digne Ūdre.

Padomju Latvija ārvalstu viesa redzējumā un “Intūrista” darbība

Organizācija „Intūrists”, kas padomju gados nodarbojās ar ārzemju tūristu uzņemšanu PSRS republikās, bija arī veidota ar uzdevumu, lai uzmanītu te iebraukušos rietumvalstu viesus, pasniegtu viņiem „pareizā” ideoloģiskā mērcē sagatavotu tūrisma informāciju, uzraudzītu, lai kapitālistisko valstu ciemiņi te neizplatītu padomju varai nevēlamu informāciju un apmeklētu tos tūrisma objektus, ko bija izraudzījuši VDK darbinieki. Kas strādāja „Intūristā” un kādi bija šo darbinieku pienākumi, stāsta Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša.

Kāda viesnīcas darbiniece liecībā norāda, ka zinājusi par Valsts Drošības komitejas uzraudzību padomju gados tūrisma sfērā. Šie materiāli ir publisko arī elktroniskā versijā, ko publicējusi VDK zinātniskās izpētes komisija. Ineta Lipša ir izpētījusi, kā organizācija “Intūrists” darbojās bijušās Padomju Latvijas republikā.

Valsts akciju sabiedrība ārzemju tūrismam PSRS “Intūrists” (Интурист) tika dibināta 1929. gada 12. aprīlī, “Intūrista” Rīgas nodaļa tika dibināta 1956. gadā.