Putnu dziesmas aiz loga atgādina, ka pavasaris arī šogad ir neizbēgams. Taču šogad ikviens ir aicināts mēģināt tās fiksēt, jo top jaunais Eiropas ligzdojošo putnu atlants. Latvijas Ornitoloģijas biedrība nule kā sākusi darbu pie jaunā Eiropas ligzdojošo putnu atlanta un aicina iesaistīties arī Latvijas iedzīvotājus, klausoties un ierakstot dažādu putnu balsis. Kā top atlants, ko jaunu varēsim uzzināt un kā putnu populācijas apzināšanā var iesaistīties ikviens no mums, skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus un Eiropas ligzdojošo putnu atlanta projekta vadītājs Andris Dekants.

"Galvenā aktualitāte ir jaunais Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlants. Latvijā tā ir trešā reize, kad kartē visu putnu izplatību. Tas notiek piecus gadus reizi 20 gados. Pirmo reizi dati tika vākti no 1980. līdz 1984. gadam, tad no 2000. gada līdz 2004.gadam, un šogad sākas trešais projekts, kas turpināsies līdz 2024.gadam," skaidro Viesturs Ķerus.

Andris Dekants aicina cilvēkus ierakstīt savas mājas apkārtnē piecas minūtes dabas skaņas no rīta laikā līdz deviņiem un ierakstu sūtīt uz e-pastu atlants@lob.lv.

Iepazinies arī ierakstu, Dekants atbild uz šo ziņu un pasaka, kādi putni dzirdami ierakstā. Cilvēks uzzina, kādi putni mīt viņa apkārtnē, savukārt pētnieki iegūst datus par konkrētā vietā sastopamiem putniem.

Dekants ir gandarīts, ka cilvēki labprāt iesaistās un sūta ierakstus. To var darīt līdz pat jūlijam agri no rīta un arī vēlu vakaros līdz pat saulrietam. Ierakstu var veikt ik pēc divām nedēļām. Jo tālāk no Rīgas būs veikts ieraksts, jo pētnieki būs priecīgāki par sūtījumu.

Ieteikums: Vēlams ierakstu veikt vietā, kur robežojas divi biotopi, piemēram, lauka un meža mala, ūdens un lauka mala, ciema mala ar lauku, dārziņi, kapi. Tur ir lielāka putnu daudzveidība.

Iepazīstam Latvijas abiniekus – vardes un krupjus

Kā atšķirt vardi no krupja, kuras ir tās trīs abinieku sugas, kas dzīvo Latvijā, un nav ne varde, ne krupis. Kādas ir mūsu dabā mītošas vardes, kādi ir krupji un kā skan šo abinieku dziesmas, stāsta Latgales Zooloģiskā dārza vadītājs Mihails Pupiņš.