Apkārt arvien vairāk lietu mums atgādina, ka tuvojas Eiropas basketbola čempionāts, un tā kā daļa čempionāta spēļu notiks arī Rīgā, tad arī raidījums Zināmais nezināmajā uzmanību pievērš sporta zinātnei un basketbola vēsturei, jo īpaši Latvijā. Raidījumā viesojas lielisks basketbola pārzinātājs, basketbola grāmatu autors, portāla basket.lv redaktors Guntis Keisels.

Par basketbola vēsturi Latvijā: basketbola tradīcijām mūsu zemē, pirmsākumiem un spilgtākajiem notikumiem stāsts arī Ievas Valeines sagatavotajās sižetā.

Zinātne un basketbols

Ja basketbola spēlētājs cer uz labiem panākumiem, piemēram, veiksmīgi izpildītiem trīspunktniekiem, viņam būtu ne tikai jātrenējas, bet arī labi jāzina ģeometrija un fizika. Izrādās, ka veiksmes atslēga, izpildot trīspunktniekus, ir konkrēts leņķis, kādu spēlētājs ieņem attiecībā pret grozu, kā arī loks, kādu veido basketbola bumba, veicot savu ceļu līdz grozam. Kreigtonas universitātes (ASV) fiziķi nākuši klajā, ka vēlamais leņķis veiksmīgiem trīspunktniekiem ir 45 grādi (bumbai būtu jālido grozā ar ātrumu teju vai 30 km/h).

Uzskata, ka zemes pievilkšanas spēks ir vienīgais, kas ietekmē basketbola bumbu, kamēr tā ir gaisā, taču ASV fiziķi nav par to tik pārliecināti. Ne velti grāmatā “Basketbola fizika” tās autors Džons Fantanella skaidro arī tā saucamo Magnusa efektu, kas rodas brīdī, kad bumba rotē. Magnusa efekts rodas apkārt rotējošam ķermenim brīdī, kad, piemēram, bumba vai cilindrs griežoties, aizrauj sev līdz pieguļošos gaisa slāņus, kas arī sāk griezties. Gaisa plūsma virs cilindra ir vērsta vienā virzienā ar kustības izraisīto gaisa plūsmu, bet zem cilindra plūsmas ir vērstas pretējos virzienos. Tas arī rada atšķirīgu gaisa plūsmas ātrumu virs cilindra un zem tā, kas tālāk panāk, ka gaisa spiediens uz cilindra apakšējo daļu ir lielāks nekā uz augšējo. Šī spiedienu starpība nosaka spēku, kas darbojas uz rotējošu priekšmetu. Magnusa efekta darbības principus praksē liek lietā arī futbolisti (piemēram, brīžos, kad no stūra sitiena bumba tiek iegriezta vārtos), kā arī volejbolisti, tenisisti un citi sportisti.

Magnusa efekts ir nosaukts par godu vācu fiziķim Henriham Gustavam Magnusam, kurš šo parādību rakstiski skaidroja 1852. gadā. Lai gan jau krietni agrāk - 1672. gadā to jau bija novērojis un skaidrojis Īzaks Ņūtons, kurš to pamanīja Kembridžas koledžā, vērojot tenisa spēli.