Kā būtu, ja ģenētisku slimību mēs ārstētu vienkārši izgriežot slikto posmu gēnā un ieliekot vietā veselu? Izklausās neticami un pārlieku vienkārši, bet izskatās, tas ir iespējams. CRISPR-Cas9 - aiz šī šifrētā nosaukuma slēpjas viens no vērienīgākajām 21. gadsimta medicīnas atklājumiem, kas gan tālāk par laboratorijas pētījumiem un ētiska rakstura diskusijām nav ticis, bet pavisam noteikti - izdošanās gadījumā varētu ārstēt visdažādākās slimības, tostarp arī HIV. Kas ir CRISPR metode, kā to iespējams īstenot un kāda ir ētiskā puse šim atklājuma, skaidrojam sarunā raidījumā Zināmais nezināmajā. Viesi studijā: Rīgas Stradiņa Universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Zanda Daneberga un Rīgas Stradiņa Universitātes Humanitāro zinātņu katedras docents Ivars Neiders.

Cilvēka dzimšanas laiks var ietekmēt cilvēka alerģijas

Sauthamptonas universitātes zinātnieki apgalvo, ka mūsu dzimšanas laiks lielā mērā ietekmē to, vai un ar kādām alerģiskām slimībām mēs varētu slimot un kas to izraisa.

Zinātnieki jau iepriekš bija novērojuši, ka cilvēki, kas dzimuši rudenī vai ziemā biežāk slimos ar alerģijām, nekā tie cilvēki, kuri dzimšanas dienas svin pavasarī vai vasarā. Nevienam līdz šim nebija skaidrs, kāpēc tas tā ir, bet pastāv dažas hipotēzes, kas to skaidrotu. Pārsvarā tās saistītas ar sezonālām īpatnībām, piemēram, saules gaismu un līdz ar to D vitamīnu, kas vairāk tiek uzņemts vasarā; alergēniem, piemēram, mājas putekļiem, kuru apjoms mainās dažādās sezonās;  laiku, kad mazulis saslimt ar pirmo plaušu infekciju – kā zināms saaukstēšanās visbiežāk skar bērnus tieši ziemā; kā arī māmiņas uzturu – dārzeņu un augļu cenu, kvalitāti un pieejamību, kas arīdzan mainās līdz ar sezonu.

Taču nevienam līdz šim nebija skaidrs, kāpēc šīs sezonālās ietekmes var būt tik ilgstošas, lai radītu alerģijas, ar kurām bērni cīnās arī pieaugot. Sauthamptonas universitātes pētnieki, analizējot teju 400 cilvēku ģenētisko informāciju, atklājuši, ka šīs sezonālās īpatnības veido epiģenētiskas iezīmes cilvēka DNS.

Tas, protams, nenozīmē, ka  gadalaiks maina mūsu genomu – taču mūsu katra DNS struktūras spēj ietekmēt noteiktu gēnu ekspresiju. Proti, noteikti gēni var tikt aktivēti radīt noteiktas olbaltumvielas. Tas var radīt dažādas atbildes reakcijas uz imūnsistēmu un padarīt katru no mums atšķirīgi uzņēmīgu pret dažādām saslimšanām. Atšķirībā no DNS, ko esam mantojuši no saviem vecākiem, tā epiģenētiskās iezīmes gan var mainīties reaģējot uz vidi un tās izmaiņām.