No atkritumiem uz zvaigznēm - tāds ir inženieru radīts risinājums iekārtām, kurām jābūt karstumizturīgām. No pelniem radīts unikāls pārklājums varētu noderēt gan kosmosa kuģu radīšanā, tas ļautu kosmosa kuģiem izturēt milzīgas temperatūras, atgriežoties Zemes atmosfērā, gan pasargātu no bezpilota lidaparātus no lāzeriem. Par pētījumiem plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Andrejs Šiškins.
LU pētnieki palīdzēs cīnīties ar atkritumiem Zemes orbītā
Ne tikai uz Zemes, bet arī tās orbītā atkritumi ir samilzusi problēma. Ne reti tie ir potenciāls drauds satelītu un misiju darbībai. Lai to risinātu pasaules mērogā tiek risināta kosmosa objektu novērošana un tajā savu artavu sniegs arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūts.
Lai arī izplatījums mums šķiet milzīgs, kurā pamatīgos attālumos cits no cita atrodas un pārvietojas planētas, zvaigznes, asteroīdi un pavadoņi, tomēr pēdējos gadu desmitos arī cilvēks ir ievērojami piepildījis kosmosa telpu ar saviem būvētajiem objektiem. Tiesa, te gan ir runa tikai par Zemes orbītu, kur jau šobrīd darbojas ap 7 tūkstošiem strādājošu pavadoņu. Un daudz vairāk ir to pavadoņu, kuri savu darbību ir beiguši un turpina atrasties orbītā. Tos var dēvēt par kosmiskajiem atkritumiem, un līdzās tiem šo atkritumu rindās vēl var pievienot citas kosmisko aparātu detaļas, kas nekontrolēti riņķo ap Zemi un traucē tiem kosmiskajiem aparātiem, kas tur darbojas. Pat no kāda kosmosa kuģa atlupis krāsas gabaliņš var būt traucējošs nieks kosmosā.
Lai kosmiskos atkritumus "pieskatītu", Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūts sniegs kosmosa objektu novērošanas un uzraudzības pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) partnerībā. Lai risinātu kosmisko atkritumu problēmu, pasaules mērogā tiek īstenota kosmosa objektu novērošana un šim nolūkam arī ES dalībvalstis ir paredzējušas izveidot ES Kosmosa objektu novērošanas un uzraudzības partnerību, kurā piedalīsies arī mūsu Astronomijas institūts. Vairāk par kosmiskajiem atkritumiem un to ietekmi gan uz Zemes, gan kosmosā stāsta LU Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
---Droniem ir sensori, antenas objektīvi un propelleri, ko pārklāt ar kaut ko papildus būtu visai sarežģīti. Ja arī izdotos radīt efektīvu aizsardzību pret lāzeriem un radio traucējumiem, tad vēl paliek visi tie pretgaisa aizsardzības ieroči, kas iepriekš izstrādāti pret kaujas lidmašīnām.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X