Cīņa ar lieko svaru joprojām daudziem ir liels izaicinājums. Vai kādreiz būs zāles pret aptaukošanos, kas neprasa stingru diētu un vingrošanu, to Zināmais nezināmajā skaidrojam kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, ārsti-dietoloģi Lailu Meiju.

Cilvēkam, kas vairāk kustas, strādā vidēju vai grūtāku darbu uz klaja lauka, vajag vairāk uzņemt bezslāpekļa vielu, tas ir, ogļhidrātu, kuri atrodas maizē, kartupeļos un citās stādu vielās, nekā tādam, kas uzturas slēgtās telpās. Skaidrā lauku gaisā ir bez darba, cilvēks var patērēt vairāk ogļhidrātu, tas ir, noēst maizes putras utt…, kamēr pilsētā slēgtās telpās, ir sviedros strādājot, nav lielas vēlēšanās pēc maizes un putras, tās vietā tad pilsētas cilvēkam ir jādod taukāks ēdiens vai arī vairāk cukura, lai tam būtu vajadzīgais spēks.

Tā 20. gadsimta sākumā izdotajā „Mājsaimniecība un pavāru māksla” raksta tās autore – literāte un publiciste Hermīne Zālīte.

Diētas svara zaudēšanas nolūkā kļūst populāras 20. gs. otrajā pusē. Jo vairāk uzturs ir pieejams, jo vairāk to sāk kritizēt,” - saka ēdiena kultūras pētniece un gastronomijas vēsturniece Astra Spalvēna. Skatot agrākos laikos izdotās pavārgrāmatas, sākotnēji par veselīgu un diētisku uzskata to ēdienu, kas paredzēts dažādu slimību novārdzinātiem ļaudīm.

Te vietā ir citāts no Annas Kuzinas darba „Blaumaņu pavārgrāmata”, kur ilggadējā Braku muzeja vadītāja raksta par Rūdolfa Blaumaņa ēdienkarti, laikā kad rakstnieks 1908. gadā ārstēja tuberkulozi Somijā sanatorijā-

“Ēst dod tādā kārtā ½ 8- kakao ar baltmaizi un cvībakiem; 10- brokastis: ola, telēķis stipra buljona, auzu biezputra ar šķīstu pienu, reizēm arī gaļas ēdienus. 12- kafeja ar baltmaizi un vārīts piens, liela krūze. ½ 4 pusdienas: zupa, gaļa, saldais ēdiens, glāze piena. Pēc tam kafeja.”

„Pēdējā laikā, kad visā pasaulē jau pazīstama kļuvusi vitamīnu mācība, arī pie mums modusies nesalīdzināmi lielāka interese par veģetārismu un zaļbarību. Zaļbarības propagandētāji jau vairākus gadu desmitus ir sludinājuši bagātīgu salātu, svaigu augļu, riekstu pielietāšanu uzturā,” - raksta starpkaru Latvijas prese. Un tajā laikā aizvien vairāk tiek runāts arī par vitamīnu nozīmi uzturā,” stāsta Astra Spalvēna.