Vējš ir neizsmeļams resurss un to izmantot savā labā cilvēks jau iemanījis izsenis. Mūsdienās, tehnoloģijām attīstoties, lai apmierinātu aizvien lielāku pieprasījumu pēc enerģijas, vēja parki nu kļuvuši par ierastu ainavu daudzos pasaules reģionos. Šis enerģijas ieguves veids nerada CO2 izmešus, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, kā arī neizmanto ierobežotus resursus, piemēram, naftu. Šķiet, kāpēc gan neizmantot šo enerģiju vairāk, tostarp arī Latvijā, taču paralēli finansiāliem, politiskiem un tehnoloģiskiem apsvērumiem, iedzīvotājus satrauc vēja parku ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Izskanot ziņām par vēja parku izbūvi Dobeles un Tukuma novados, vietējie iedzīvotāji sākuši parakstu vākšanu pret šādu ieceri, norādot, ka vēja parki bojās ainavu, traucēs lauksaimniecībai, atstās negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kādi ir pētījumi pasaulē par vēja ģeneratoru ietekmi, kā tie darbojas un kā iepriekšminētas problēmas risina valstīs, kur vēja enerģija ir biežāk izmantota nekā Latvijā. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asociētais profesors Edmunds Kamoliņš un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Svetlana Lakiša. Pa tālruni sazināmies ar ornitologu Rolandu Lebusu.
Dabasgāze - fosilais kurināmais, ko dēvē par videi draudzīgu enerģijas ieguves veidu
Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā. Tās galvenā sastāvdaļa ir metāns un tā ir viena no galvenajām tautsaimniecībā izmantojamām deggāzēm.
Skatot trīs vaļus, uz kuriem balstās enerģijas ieguve pasaulē, tad pirmajā vietā ir nafta, ogles – otrajā vietā un dabasgāze – trešajā. Un šoreiz papētām dabasgāzes dosjē, kā tā veidojas, skaidrojam, kāpēc tās atradņu nav Latvijā un kā no ekoloģijas viedokļa tiek vērtēts šis kurināmais. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītājs, asociētais profesors Ģirts Stinkulis skaidro, kā dabā šo gāzi iegūst, savukārt biedrības „Zaļā brīvība” pārstāve Selīna Vancāne stāsta, kādu šis enerģijas veids, kas ir tiek ierasts mūsu ikdienā, atstāj ietekmi uz dabu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
Vienmēr jūsu raidījumus esmu klausījies ar lielu interesi, pieņemot ka tēmu ko jūs piedāvājat apspriešanai esat izpētījusi lūdz pēdējai niansei. Tas vienmēr man licis uztvert jūsu raidījumu informāciju kā absolūtu patiesību. Šoreiz man ir ļoti liels pamats uzskatīt, ka tā tomēr nav, šo raidījumu uztvēru kā ļoti tendenciozu un apzinātu centību nerunāt par Dobeles/Pienavas iedzīvotāju satraukuma iemesliem.
Cienījamais profesora kungs no Tehniskās universitātes pirms nākšanas uz raidījumu nav pat pacenties ieguglēt un atrast pamata tehnisko informāciju par projektu ko apsprieda - Profesora kungs - KAUNS!!! Speciālu jums daru zināmu, ka šajā vēja parkā ir paredzēts izbūvēt vairāk kā 50 vēja ģeneratorus ar jaudu 4 GigaW katrs (idejas attīstītāja pārstāvis Gatis Gaviņš vienā sarunā ir norādījis ka katrs ģenerators varētu būt 13 GigaW).
Vairums Dobeles apkārtnes un Pienavas iedzīvotāju nesadzirdēja atbildes uz jautājumiem:
- cik pasaulē ir tādas jaudas vēja parki blakus apdzīvotajā vietām;
- ja reiz ornitologus uztrauc tikai attālums no melnā stārķa ligzdas līdz vēja parkam, vai tad Latvijā parkam vieta nav atrodama lielākā attālumā no apdzīvotām vietām;
- Latvijas normatīvā bāze par " vēja elektrostaciju izvietojumu, kuru jauda ir lielāka par 20 kW" būti tiešām korekti attiecināt arī uz apspriežamo vēja parku - 50 reizes pa vismaz 4 000 000 kW;
- Grobiņas vēja parkā ir 70 metrīgie 30 torņi, te runa ir par 50 gabaliem 240 metru augstumā. Rīgas Svētā Pētera baznīcas tornis ir 123 m, Rīgas TV torņa spice ir 368 m. Kādēļ "eksperti" spriež ka Dobeles/Pienavas parka ietekme uz ainavu ir nebūtiska;
- kāpēc Zviedru kompānija nevēlās veikt tiks ievērojamas investīcijas vēja parkā savā zemē, vai tur ar šādiem parkiem ir pārblīvējums;
- Ja reiz pēc LVĢMC datiem Dobele ir saulainākā vietā Latvijā, kāpēc plānotajā vietā nebūvēt saules enerģijas parku?
Šajā raidījumā Dobeles vēja parka gadījumu sīkāk neanalizējām, izmantojām to kā aktualitāti, kas satrauc cilvēkus Latvijā un centāmies aplūkot vēja parku ietekmi kopumā. Tā kā biežākās iebildes ir ietekme uz veselību un vidi, tad šos aspektus nolēmām analizēt sīkāk.
Turpretm atbildes uz Jūsu ļoti konkrētajiem jautājumiem noteikti varētu sniegt SIA ''Eolus'' (konkrēti uz šo jautājumu: kāpēc Zviedru kompānija nevēlās veikt tiks ievērojamas investīcijas vēja parkā savā zemē, vai tur ar šādiem parkiem ir pārblīvējums), arī atbildi uz šo jautājumu "- Ja reiz pēc LVĢMC datiem Dobele ir saulainākā vietā Latvijā, kāpēc plānotajā vietā nebūvēt saules enerģijas parku" - diezin vai spēs atbildēt kāds no mūsu studijas viesiem.
Nevienā mirklī raidījumā nenorādam, ka ietekme uz ainavu ir nebūtiska, kā arī jautājumu par melno stārķi līdz galam neizpratu, bet bažas par ietekmi uz konkrētu putnu populāciju iesaku sīkāk vaicāt R. Lebusam.
Vēlreiz atgādinām, ka šī raidījuma mērķis nebija analizēt sīkāk Dobeles vēja parka veidošanas plānus, bet iepazīstināt klausītājus ar pētījumiem par vēja parku ietekmi kopumā. Ar cieņu, Paula Gulbinska
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X