Nesen aizvadītas vētrainas vēlēšanas un to laikā piedzīvoti gan pārsteigumi, gan sagaidīts paredzamais, izbaudīta priekšvēlēšanu retorika, cīniņi un strīdi, nākuši klāt jauni politiski spēki un skatuvi nav pametuši arī vecie. Vēlētāju izvēle reizi četros gados ir demokrātijas stūrakmens un tās dzimtenē – Grieķijā un Romā – radīta kārtība, kā pilsonis izvēlas savus priekšstāvjus un un interešu pārstāvētājus. Kas kopīgs vēlēšanām antīkajā pasaulē un mūsdienās, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Harijs Tumans.

Priekšvēlēšanu cīņas Latvijā 20.-30. gados

Vispopulārākā vieta Rīgā, kur izlīmēt priekšvēlēšanu aģitācijas plakātus  pagājušā gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā, bija Pētera I postaments, kur tagad slejas Brīvības piemineklis. Lai savāktu vajadzīgo balsu skaitu, partijas tolaik rīkoja zaļumballes, teātra izrādes, koncertus. Par  priekšvēlēšanu cīņām stāsta  vēstures profesore Ginta Brūmane- Gromula.

Tagad varam pasmaidīt skatoties 1969. gadā uzņemto Leonīda Leimaņa filmu ”Pie bagātās kundzes”|, kur, cita starpā, atainota priekšvēlēšanu aģitācija pagājušā gadsimta 30. gados. Taču vēstures profesore Ginta Brūmane-Gromula  bilst, ka šīs  priekšvēlēšanu cīņas tolaik tādas arī bija, kas tas attēlots šajā pēc Andreja Upīša romāna  „Smaidoša lapa” uzņemtajā filmā. Tie  ir pamatoti  vēsturiski  fakti.

Ginta Brūmane-Gromula arī min, ka tolaik partiju plakātus veidoja  pazīstami mākslinieki – gan Sigismunds Vidbergs, gan Rihards Zariņš, gan Niklāvs Strunke.