Ne viens vien bērnībā ir centies aizrakties līdz Zemes otrai malai. Tas var šķist bērnišķīgi un naivi, taču interese par notiekošo Zemes dzīlēs nodarbina ne tikai mazus bērnus, bet arī zinātnieku prātus. Mēs arvien vairāk iepazīstam objektus, kas atrodas miljoniem kilometru attālumā no Zemes, taču aizraujoša pasaule paveras arī dziļi zem mūsu kājām. Daudziem no šiem Zemes dzīļu procesiem ir bijusi fundamentāla loma arī dzīvības evolūcijas procesā. Kā varam izpētīt Zemes dzīles, ja nevaram līdz tām "aizrakties?" Kas notiek Zemes mantijā un kodolā, ko zinām par pasauli simtiem kilometru dziļumā un kā šos procesus var redzēt zemes augšējos slāņos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Karušs.
Kaitīgu minerālu nav, kaitīgi var būt minerālos esošie savienojumi
Šī sižeta iecere sākās no ļoti nezinātniskas puses, proti, ierakstot "google" meklētājā vārdus „bīstamie vai kaitīgie minerāli”, skatam parādās vairākas interneta vietnes ar virsrakstiem "Pasaules nāvējošākie akmeņi un minerāli”, „Indīgi minerāli” un tamlīdzīgiem. Tur lasām daiļskanīgus nosaukumus - halkantīts, torbernīts, galenīts, cinobrs, realgārs, auripigments, un klāt arī attēli ar brīnumskaistiem, krāsainiem kristāliskas formas iežiem. Taču, uzrunājot speciālistu, uzzinām, ka tādu kaitīgo minerālu saraksts nemaz neeksistē.
Skaidro ģeoloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes muzeja eksperte un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Vija Hodireva.
Taču, ja ģeoloģijas zinātnēs neiesvaidīti ļaudis šādus sarakstus ir radījuši, tad pamats tiem tomēr ir. Vairākos iepriekš minētajos minerālos ir savienojumi, kas var būt bīstami un kaitīgi cilvēka veselībai un dzīvībai. Tāpēc aplūkojam, kādas ir šīs ķīmiskās vielas, ko tās var mums nodarīt un cik lielā daudzumā tās sastopamas Latvijas teritorijā.
Kā pirmo minu azbestu – minerālu, kura sīksīkās šķiedras, nokļūstot cilvēka organismā, var kaitēt mūsu plaušām.
Azbests pats par sevi nav kaitīgs, bīstamība rodas, ja to apstrādā – lauž, urbj, zāģē. Tad cilvēks, ieelpojot azbesta putekļus, var radīt kaitējumus plaušām, atsevišķos gadījumos sasirgt ar plaušu vēzi. Skatot tālāk citus minerālus, Vija Hodireva min torbernītu, kriptonītu un uraninītu. Šie minerāli ir radioaktīvi.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
---Ir arī grūti pārbaudāmas runas par to, ka Zemes kodols griežoties ātrāk par planētu kopumā.
---Nekādas plākšņu tektonikas it kā vispār nebūtu bez Teijas slīdošā trieciena, kas tai piešķīra kustības impulsu.
---Starp gāzēm, kas nāk ārā no mantijas, Zemei gluži tāpat kā Marsam un Venērai pirmajā vietā ir CO2.
---Samērā maz uzmanības pievērš ģeotermālajai enerģijai, ko faktiski var realizēt jebkurā vietā ar vertikālu vai V veida urbumu. Katrs kilometrs uz leju, tas ir plus 25 Celsija grādi.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X