Baltijas jūrā šovasar notiek īpaša izpēte, kas ļaus pētniekiem gūt pilnīgāku priekšstatu par jūras vidi tās dziļākajos slāņos. Nirstot, veidojot zemūdens kartes, iepazīstot dzīvos organismus un ievācot paraugus, tiks iegūti unikāli dati par līdz šim neizpētītiem Baltijas jūras reģioniem. Plašāk par jaunu posmu Baltijas jūras izpētē stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe un šī paša institūta zinātniskā asistente Anete Fedorovska.

Apdraudētais Lielais Barejrrifs

Nesen plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka UNESCO vēlas Lielo Barjerrifu iekļaut apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā. Gadiem ilgi gan šis rifs, gan citas pasaules koraļļu kolonijas klimata pārmaiņu un cilvēka ietekmes dēļ iet bojā. Kas iznīcina koraļļus un kādas ir to bojāejas pazīmes?

Viens no dabas skaistākajiem veidojumiem pasaulē ir neskaitāmu dzīvnieku-koraļļpolipu kopums, kas klāts ar cietu čaulu jeb koraļļu kaļķa skeletu - diženākais no šādiem rifiem neskaitāmu salu veidā gan virs, gan zem ūdens ir Lielais Barjerrifs Austrālijas kratos. Tas stiepjas 2300 kilometru garumā un šāda veida ekosistēma ir patvērums vairākām zemūdens dzīvnieku un augu sugām. 

Nav nekāds jaunums, ka šis rifs klimata un cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā ik gadu zaudē savu apjomu. Kopš 1985. gada aptuveni puse no rifa ir gājusi bojā, un apdraudētas ir arī vairākas dzīvnieku un augu sugas. Par cilvēka un dabas mijiedarbību gan šādā koraļļu dzīvotnē, gan citos biotopos stāsta Hidroekoloģijas institūta direktors un vadošais pētnieks Juris Aigars.