Franču rakstnieks Armans Lanū ir teicis: „Vēsture ir briesmīgi meli. Vēsture ir tikpat svārstīga kā patiesība, tā mainās pat no tā, zem kādām debesīm par to runā...” – ar šiem vārdiem Guntars Godiņš iesāk savu raidījumu Dialogi, kura tēma šoreiz ir „Vara un meli”.

Vai pie varas var nonākt un noturēties nemelojot? Vai politiķi var iztikt bez meliem? Vai ir īpaši meli totalitārā valstī? Ko nozīmē melot sev?

Guntars Godiņš sarunā ar vēsturnieci Dainu Bleieri analizē melu teorija un mehānismu PSRS un padomju Latvijā, bet kopā ar filozofu Arni Rītupu spriež par melu psiholoģiju plašāk.

Igauņu intelektuālis Uku Māsings mēdzis stāstīt šādu leģendu: „Ļaudis bija dzirdējuši, ka Patiesība ir kaut kas ļoti skaists un lielisks, taču neviens to nebija redzējis. Tad valdnieks sūtīja bruņiniekus meklēt Patiesību. Bruņinieki devās ceļā, pabija aiz trejdeviņām jūrām, aiz trejdeviņiem kalniem, tomēr neviens Patiesību neatrada. Pēc ilgiem klejojumiem kādam dižciltīgam bruņiniekam nejauši izdevās sastapt Patiesību. Bet Patiesība nebija ne tik skaista, ne tik cēla, kā par to runāja. Drīzāk pretēji: ar sapinkātiem matiem un vecas sievas seju. Bruņinieks jautāja: „Ko lai es saku par tevi pasaulei?” „Melo!” Patiesība atbildēja.”