Latvijā ir vairākas raspodiņu pasugas, kuras prot atpazīt tikai kvalificēti botāniķi. Raspodiņu Latvijā dažādos apvidos sauc arī par rasaskrēsliņu, Māras bruncīšiem, kročuzāli, rasas pilienu u.c. Raspodiņš noteikti ir viena no lieliskākajām Jāņu zālēm, kas der gan vainagam, gan pušķim. Es domāju, ka ir vērts Jāņu nakti negulēt, lai no rīta rasainā pļavā aizietu paskatīties to rasas pilienu, kas sakrājusies rasaskrēsliņā. Jo auga lapai virsū ir maigs pūkojums un rasas lāse no tās virsmas atlec. Līdzīgi kā no ūdens dzīvnieka kažoka, līdz ar to lāse ir apaļa un ļoti skaisti izskatās. Raspodiņš ir arī ļoti noderīga tēja – organismu stiprinoša, attīroša, sviedrējoša funkcija. Katrs to var atrast gan parastās pļavās, gan atmatās. Rasaskrēsliņš zied no maija beigām līdz Jāņiem, tas ir laiks, kad auga ziedu kātiņu lasa arī tējai, jo pēc tam tas jau ir pārziedējis un vairs neder tējai. Šis ir skaistākais laiks, kad raspodiņu varam redzēt visā krāšņumā – zvaigznes formas lapiņas, kas ir uz iekšu ieliektas un krokainas. Tādi kā bruncīši, tikai uz augšu.