Lai gan oficiāli sarunas par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu sākušās vēl nav un Eiropas Komisija ar savu budžeta priekšlikumu klajā nāks pēc gada, tomēr viedokļi par to, kādam tam vajadzētu būt, jau sāk izskanēt. Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā un citus ar drošību saistītus izaicinājumus, atklāts ir jautājums, vai Eiropas līderi būs gatavi aizsardzību noteikt kā prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos, proti, atvēlēt tam finansējumu?

Eiropas Savienības budžetu jeb Briseles valodā - daudzgadu finanšu shēmu septiņiem gadiem, apstiprināt vienmēr ir sarežģīti. Tas tādēļ, ka par katru skaitli ir jāvienojas visām 27 dalībvalstu valdībām. Un paredzams, ka arī gaidāmās sarunas par nākamo daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam būs tikpat sarežģītas, ja ne vēl smagākas, nekā iepriekš. Laikā, kad Eiropā plosās karš, arvien vairāk valstis uzskata, ka aizsardzībai turpmāk būs nepieciešams atvēlēt krietni vairāk līdzekļu. Tajā pašā laikā ir arī pietiekami liela daļa valstu, kas nebūt neuzskata, ka aizsardzībai nākamajā daudzgadu budžetā būtu jābūt prioritāšu un tēriņu galvgalī, jo ir arī citas vajadzības – pāreja uz zaļu enerģiju, infrastruktūras objekti, kopēja lauksaimniecības politika un daudzas citas.