Producenta Jura Millera prasības apmierināšana tiesā pret Latvijas zinātņu akadēmiju nozīmē vienu – akadēmijai var nākties šķirties no teju pusmiljona eiro.

Šis jau ir otrs „Koncertzāles Rīga” vadītājam Jurim Milleram labvēlīgs spriedums, jo šādi lēmusi gan pirmā, gan otrā tiesu instance. Nonākot izskatīšanai Augstākā tiesā, lieta netiks skatīta pēc būtības, bet tiks vērtēts, vai nav pieļauti kādi procesuālie pārkāpumi.

Pašlaik, kamēr jaunas koncertzāles būvniecība Rīgā līdz šim nav īstenota, ikviena jauna kultūrvieta koncertu rīkošanai būtu tikai apsveicama, spriež eksperti, piebilstot, ka neesam tik bagāti, lai aizlaistu postā šādas telpas.

1955.gadā būvētā ēka un tajā iekārtotā zāle savulaik izcēlās ne tikai ar īpaši grezno interjeru, bet arī ar vienīgo amfiteātri Latvijā un izcilu akustiku. Kultūras dzīve šajās telpās pārtrūka 1972.gadā, kad īssavienojuma dēļ notika ugunsgrēks, tāpēc Millera iecere atjaunot koncertzāli Latvijas Zinātņu akadēmijā pelnīja ievērību. Zāle bija klausītāju pieprasīta – te notika gan koncerti, gan izrādes un arī sanāksmes. Pirmajā sezonā kopskaitā to bijis ap 170, no tām ap piektā daļa - paša Millera producēti pasākumi.

Sākums Millera tiesvedībai ar Latvijas Zinātņu akadēmiju meklējams pirms deviņiem gadiem, kad Zinātņu akadēmija lauza nomas līgumu ar Milleru, bet producents vērsās tiesā, lai no akadēmijas piedzītu ieguldīto naudu zāles atjaunošanā. Producents šajā zālē esot ieguldījis vairāk nekā vienu miljonu eiro, bet akadēmijas vadības dēļ sākušas nesaskaņas, kas noveda līdz tiesu darbiem.

Tagad producents ir gandarīts par tiesas lēmumu. Millers saka, ka apzinās, ka Latvijas Zinātņu akadēmija Augstākajā tiesā mēģinās iesniegt kasācijas sūdzību un uzdod retorisku jautājumu:

„Kādas var būt morālās tiesības Zinātņu akadēmijai, kura nu jau astoņus gadus apzināti iznīcina koncertzāli Rīga, vērsties augstākajā tiesā, ja nedz akadēmija, nedz tās jaunie advokāti, pat neieradās uz apgabaltiesas sēdi?”

Millers uzskata, ka jebkura rīcība, ko akadēmijas vadība darīs, būšot apzināta laika novilcināšana, tajā pašā laikā Latvijas sabiedrībai tiek liegta iespēja apmeklēt koncertzāli pašā Rīgas centrā, kur skatītāju vietu skaits esot lielāks nekā Nacionālajā teātrī. Millers šo rīcību sauc par noziegumu pret sabiedrību. 

Millers stāsta, ka kopējā ieguldījumu vērtība koncertzālē saskaņā ar divām ekspertīzēm sasniegusi vairāk nekā vienu miljonu eiro, bet apmaksātā daļa uz tiesvedības uzsākšanas brīdi bija 433 tūkstoši eiro, ko tiesa atzinusi par pamatotiem un kompensējamiem.

Viss process sācies iepriekšējā akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša laikā, bet turpinoties arī tagad, kad akadēmiju vada Ivars Kalviņš. Viņš atklāj, ka tiesas lēmumu noteikti pārsūdzēs. 

„Katrā gadījumā šī būtu katastrofāla ietekme uz akadēmijas darbību, jo šādu līdzekļu, lai samaksātu nepamatotās prasības, mums nav, līdz ar to šis maksājums tā vai savādāk būs jāsedz valstij. Bet, kādā veidā tas notiks, man nav zināms. Ja notiks.”

Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārraudzībā atrodas Latvijas Zinātņu akadēmija savos komentāros ir piesardzīga. Sarunā ar „Latvijas Radio” ministrijas Valsts sekretāra vietnieks augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos Jānis Paiders sacīja, ka tiesas process noris starp Zinātņu akadēmiju un producentu Milleru, ministrija tajā nav iesaistīta.