1891. gadā Jurjānu Andrejs savā ekspedīcijā Kurzemē pierakstīja šo kokļu spēles melodiju Suitu pusē un senākas pierakstītas kokļu melodija par to nav. Kokles vispār ir Kurzemes instruments, īpaši rietumu pusē, plašā joslā gar jūru. Tur šim instrumentam ir ne vien gadu simtu, bet pat gadu tūkstošu vēsture. Diemžēl senākā mūzika ir mazāk zināma. Kurzemes kokles ir vesela pasaule. Katrs meistars to ir gatavojis citādāk. Šīm koklēm raksturīgs mazāk stīgu, pat tikai ar piecām un sešām stīgām. Kokles ir savā ziņā visnoslēpumainākais instruments, jo mēs īsti nezinām, kā tad senākos laikos tās spēlētas. Kokļu simbolisms un aura ap šo instrumentu, nenoliedzami, liecina par to, ka tas nav vienkāršs instruments, bet kalpojis pārlaicīgām lietām. Senākās koklētāju fotogrāfijas ir no 20. gadsimta 20. gadiem, viņi tajās koklē ar tādu apgarotu seju. Ne velti, tautas dziesmās kokles bieži vien sauc par zelta koklēm. Kurzemes koklēm raksturīgs rotājums ir sešlapu rozetītes, ko parasti tautā sauc par saulītēm. Kokle, lai arī saistīta ar dejām, patiesībā tas bijis instruments sev, savai dvēselei un savam priekam.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X