Raidījumā Zaļais vilnis Anna Palelione no asociācijas “Lauku ceļotājs” stāsta par Atvērto durvju dienām laukos, kas šogad notiek maija pēdējās brīvdienās (27. un 28. maijā) un norisināties ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Tad reportāža no nesen atjaunotās Pakrojas muižas Lietuvas pierobežā. Noslēgumā sižets no Cēsu viduslaiku pils seno rotu kalves, kur tagad darbojas kaula apstrādes meistars Viesturs Āboltiņš. Viņš stāsta, ka kaula un raga priekšmeti ir tāda kā senā plastmasa. 

 

Pakrojas muiža Lietuvā ir pilnvērtīgi atjaunota un brīvdienas tajā tiek uzburta pilnvērtīga muižas dzīves aina 18. - 19. gadsimtā, ir pat moku kambaris, lai dzīve laukos nešķistu pilnīga leiputrija. Te izveidots dzīvais muzejs, kur sestdienās un svētdienās ir sastopami gan dažādi amatnieki, gan aplūkot lopiņus, gan var doties izjādēs ar senās šķirnes žemaišu zirgiem.

Muižas teritorija ir ap 50 hektāru plaša un ja kāds vēlas ātri visu apskatīt, tad saku, ka tas iespējams tikai ar nakšņošanu. Kādreiz te bija 43 ēkas, tagad palikušas 34. Ja viesiem ir tikai stunda, nākas skriet.

Padomju laikā Pakrojas muižā bija lauksaimniecības tehnikums un tas, cik glīti telpas restaurētas tagad, ir apbrīnas vērts. Nedēļas nogalēs mūzikas zālē notiek kamermūzikas koncerti, bet patīkami ir tas, ka Pakrojas muižā cildina ne tikai augstmaņu dzīvi, bet rāda arī palīgtelpas, labierīcības, kā arī vannas un dzemdību istabas, virtuvi un vienā pagraba telpā ierīkota parfimērijas gatavošanas zāle.

Pakrojas muiža šķiet līdzīga Laucienes muižai Talsu pusē, tikai tajā mēs netiekam iekšā. Pakrojas muiža šķiet tāda ļoti pazīstama, kā nekā tā nav poļu, bet gan vācu gaumes muiža un pie tādām mēs esam pieraduši Latvijā. Bet Latvijā tik pilnvērtīgu muižas dzīves ainu pagaidām nekur neuzbur, tāpēc ierosinu doties uz Lietuvu, kur viss jau ir sataisīts. 

 

Stāsts par Atvērto durvju dienām laukos arī raidījumā Kā labāk dzīvot.