Zoologs Vilnis Skuja stāsta par lielo zālēdāju mazuļu dzīvi. Dodamies uz Liteni, kur Pededzes palienē visu gadu ganās gan villainas govis, gan pelēki savvaļas zirgi. Iepazīstamies arī ar Elviju Kantānu, puisi, kas liteniešiem māca atpazīt putnus.

Pašlaik mazuļi dzimst stirnām, briežiem un aļņiem. Tāpēc gadu vecos bērnus mātes ir palaidušas savā vaļā un bieži vien gadās uz ceļa sastapt bezbailīgi apjukušu alni, kurš, kaut gan liels augumā, joprojām ir bērna prātā. Tāpēc noteikti vajag nobremzēt, kad satiekat lielu zvēru un labāk palūkoties uz šo dabas daili nekā riskēt, ka alnis pēkšņi uzlec uz automašīnas.

Otra problēma: tā kā stirnu un briežu mātes savus mazuļus atstāj uz visu dienu kādā nomaļā vietā gulēt un krāt spēkus, bet pašas ganās un tikai pāris reizes aiziet pie mazajiem tos pabarot, bieži vien cilvēki iedomājas, ka mazulis ir pamests un steidz tos glābt. Tā darīt nevajag!

Atgādinām, ka ir likumi, kur teikts, ka nedrīkst mājās turēt savvaļas dzīvniekus. Ja tie būs ūdrs, lūsis vai kāds cits aizsargājams dzīvnieks, jums var būt domstarpības ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Ja tas ir kāds no medījamajiem zvēriem vai putniem, jūs var vainot malu medībās un arī sodi ir gana skarbi. Nelikties ne zinis? Tas jāizlemj pašiem. Jūs pat iedomāties nevarat, cik daudz putnu aiziet bojā šajā laikā mežistrādes vietās un tur neviens i nedomā ieklausīties savā sirdsapziņā.

Dzīvnieku aizsardzības likumā teikts, ka cilvēks nedrīkst atstāt dzīvniekus bezpalīdzīgā stāvoklī. Ko īsti darīt? Atbilde ir vienkārša: par to nekavējoties jāinformē vietējā pašvaldība. Viņiem saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantu ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšana un aprūpe. Parasti pašvaldības policisti sazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālo administrāciju vai Valsts mežu dienestu un visi kopā nolemj, ko darīt. Vest traumēto dzīvnieku uz Zooloģisko dārzu, Līgatnes dabas takām vai uz savainotu plēsīgo putnu rehabilitācijas centru Mētrienā pie Uģa Bergmaņa. Viņš ir speciālists vanagu, pūču, ērgļu, kā arī melno stārķu un medņu glābšanā, turklāt visi putni pēcāk tiek izlaisti atpakaļ savvaļā, jo nav saradināti ar cilvēkiem.

Pededzes pļavu vilnainie iemītnieki un viņu saimnieks Gunārs Ciglis

Pededzes palienē jau teju desmit gadus ierobežotā savvaļā visu gadu ganās villaini liellopi un pelēkie savvaļas zirgi. Zemnieks Gunārs Ciglis saka, ka dzīvnieki ir viņa uzkrājumi, jo pašlaik valstī ar šādi audzētu gaļu diez ko daudz nopelnīt nevar, bet saimnieks cer, ka laiki mainīsies un daudzveidīgos augus ēdušie lopi nebūs jāapēd pašam un draugiem. Tomēr prieks par neaizaugušajām pļavām, kur ar lopu palīdzību saglabājas skaista ainava: zied dažādi augi, ligzdo pat pupuķi un griezes, aug zemzaru ozoli. Cilvēki novērtē skaistos skatus un brauc atpūsties Pededzes krastos, tikai Gunāram pašam pēcāk jāvāc atstātie atkritumi. Anitrai visvairāk interesē, kad pienāks Latvijā tie laiki, kad zaļi saimniekojošie zemnieki ar savu darbu tiks pie turības un pilsētnieki brīvi varēs nopirkt dabiskos apstākļos augušu lopu gaļu, nevis vestu no Eiropas, kur visdrīzāk govis turētas nebrīvē un piebarotas ar ģenētiski modificētu spēkbarību.

Elvijs Kantāns māca atšķirt putnu sugas bērniem

Kaut Litene no Rīgas atrodas ap 250 km, šeit valda rosība un Gunārs Ciglis nav vienīgais dabas mīļotājs. Šeit dzīvo jauns puisis, ap 30 gadu vecs – Elvijs Kantāns. Viņš studē Jelgavā, atvijas Lauksaimniecības Universitātes Mežsaimniecības fakultātē un ļoti interesējas par putniem. Nereti ornitologi ir samērā noslēgti cilvēki, bet Elvijs ne tikai katru brīvu brīdi izmanto ligzdojošo putnu uzskatēm, bet māca atšķirt putnu sugas vietējiem bērniem un jauniešiem. Viņš ir vietējā autoritāte, jo bērni pie puiša dodas arī apgūt karatē. Un redz, ka īsts vīrietis ne tikai spēj aizstāvēt sevi, bet arī labi pazīst dabu. Uz interviju Elvijs atbrauca ar auto, pie kura plīvoja Latvijas karogs, bet sarunājāmies mēs pie Liepavota Pededzes krastos.