19. novembrī Igaunijā, Valgā, atklāja piemiņas plāksni „Latvijas iecerēšana, atzīmējot 100 gadus, kopš sanāca Latviešu Pagaidu Nacionālā padome. Piemiņas plāksni atklās pie ēkas, kurā toreiz bija Valkas pilsētas valde un tur pieņēma Latvijas valsts izveides pamatam svarīgus lēmumus. Būtībā var teikt, ka Latviešu Pagaidu Nacionālā padome ar savu darbību un pieņemtajām deklarācijām tad arī lika pamatakmeni Latvijas valstij.

Franču revolūcijas asiņainie notikumi 18. gadsimta nogalē iezīmēja pamatīgas pārmaiņas visā Eiropā, tostarp, radīja ievērojamu dokumentu - Cilvēku un pilsoņu tiesību deklarāciju. Kāda bija tās nozīme tolaik un kāda ir tās nozīme šodien?

„Dzimtas saknes” viesojas „Jurjānu sapulcē” Jūrmalciemā, kur dzimtas leģendas stāsta Juris Jurjāns, meitas Kristīne un Ieva, dēls Pāvils, kā arī citi sapulces dalībnieki, kuri sabraukuši gan no Rīgas, gan Latgales, gan Amerikas. Mākslas un pedagoģijas gēnu meklējam Jurjānu dzimtā.

Rīgā viņš no dziļiem laukiem ieradās divdesmit viena gada vecumā un sāka rāpties augšā mūzikas kalnā. Bija jāsāk no pašiem pamatiem – nošu apgūšanas. Pēc ilgākas klusēšanas šoruden klajā nācis Andra jauns soloalbums "Meitenei ar sārtām lūpām". 

Šodien Krustpunktā studijā - Eiropas tiesas tiesnesis Egils Levits.

Cilvēka spējas ir neizsmeļamas, mēs patiešām tik daudz varam sasniegt un izdarīt, bet bieži vien visu savu enerģiju izmantojam, lai atrastu iemeslus, kāpēc tas vai tas ir grūti izdarāms. Proti, mēs pārāk daudz enerģijas izšķiežam, lai stāstītu to, ko nevaram. Kā pārcirst apburto loku un likt lietā savu varēšanu?

Zviedru uzņēmējs Jakobs Lalanders Rīgā ieradās pirms teju 15 gadiem, uz vietu, kas viņam bija nezināma. Jakobs dienasgrāmatā fiksē savu ceļu uz šejieni, par latviešu valodas apguvi, par mūsu kultūras un vēstures iepazīšanu un par to, kā šodien viņš brīvprātīgi vada ekskursijas latviešu un angļu valodā Daugavgrīvas cietoksnī Bolderājā un interesentiem stāsta par cietokšņa vēsturi.

Vācijā izjukušas koalīcijas sarunas. Liberālā Brīvo demokrātu partija nolēmusi neturpināt mēģinājumus atrast kompromisu.

2.

Valstī turpinās svētku brīvdienas. Taču dienesti ziņo gan par traumām, gan par braukšanu reibumā. Kāda ir situācija?

Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē apskatāma neparasta izstāde „Bārbijas un Keni Latvijas novadu tautastērpos”, ko darinājušas trimdas latvietes Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone. Abas mākslinieces latviešu tautastērpos ietērpušas vairāk nekā 200 lelles. Pēc Marijas Muzikantes aiziešanas mūžībā viņas dēls 120 lelles glabāšanā uzticēja Latvijas vēstniecībai Zviedrijā. Pirms diviem gadiem vēstniekam radās ideja daļu no kolekcijas izrādīt arī Latvijā. Tās sākumā ceļoja pa Zemgali un Kurzemi, bet nu unikālā 30 leļļu kolekcija pirmo reizi apskatāma arī Latgalē. 

"Māja ar mezonīnu". Radiouzvedums pēc Antona Čehova stāsta motīviem. Dramatizējuma autors Viktors Zvaigzne. Režisors Viktors Zvaigzne. Ierakstīts 1974. gadā.

"Mūsu dzimtene ir labs paraugs citiem, mācot, kā tautas dzīvesgriba un kultūra spēj pastāvēt par spīti grūtiem laikiem un svešām ietekmēm," saka Anna Žīgure. Monopolā viņas stāsti par sevi un Latviju - rakstniece, tulkotāja, pirmā atjaunotās Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā Anna Žīgure.

Latvijas valsts simtgades vērienīgākā mūzikas projekta "Latvijas gredzens" otrais posms - koncerts "Kurzemes gredzens".

Lielkoncertā “Pūt, vējiņi" piedalās Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija", Liepājas simfoniskais orķestris, pianists Vestards Šimkus, koklētāja Laima Jansone, etnomuzikologs Oskars Patjanko, etnogrāfiskie ansambļi “Saucējas" un “Suitu sievas", aktieris Kaspars Znotiņš, kā arī dūdinieki - Māris Jēkabsons, Ieva Nīmane, Eduards Klints, Kārlis Alberts Klints, Nils Jumītis.

Latvijas valsts simtgades vērienīgākā mūzikas projekta "Latvijas gredzens" otrais posms - koncerts "Kurzemes gredzens".

Lielkoncertā “Pūt, vējiņi" piedalās Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija", Liepājas simfoniskais orķestris, pianists Vestards Šimkus, koklētāja Laima Jansone, etnomuzikologs Oskars Patjanko, etnogrāfiskie ansambļi “Saucējas" un “Suitu sievas", aktieris Kaspars Znotiņš, kā arī dūdinieki - Māris Jēkabsons, Ieva Nīmane, Eduards Klints, Kārlis Alberts Klints, Nils Jumītis.

Izskaņai tuvojas Mirdzas Ķempes jubilejas gads, un esam tikuši pie unikālām atmiņām par dzejnieci, ko mums uzticējis Jānis Peters. Tās ir ļoti personiskas un cilvēciski atklātas atmiņas, kas Jāņa Petera filozofiski nosvērtajā stāstījumā gandrīz vai līdzinās tādai kā dzīves pasakai, kurā galvenā varone ir Viņa. Dzejniece. Ar savu lielumu un dīvainībām, ar plašo gara un emociju pasauli.

Rīgā viņš no dziļiem laukiem ieradās divdesmit viena gada vecumā un sāka rāpties augšā mūzikas kalnā. Bija jāsāk no pašiem pamatiem – nošu apgūšanas. Pēc ilgākas klusēšanas šoruden klajā nācis Andra jauns soloalbums "Meitenei ar sārtām lūpām". 

„Dzimtas saknes” viesojas „Jurjānu sapulcē” Jūrmalciemā, kur dzimtas leģendas stāsta Juris Jurjāns, meitas Kristīne un Ieva, dēls Pāvils, kā arī citi sapulces dalībnieki, kuri sabraukuši gan no Rīgas, gan Latgales, gan Amerikas. Mākslas un pedagoģijas gēnu meklējam Jurjānu dzimtā.

"Mūsu dzimtene ir labs paraugs citiem, mācot, kā tautas dzīvesgriba un kultūra spēj pastāvēt par spīti grūtiem laikiem un svešām ietekmēm," saka Anna Žīgure. Monopolā viņas stāsti par sevi un Latviju - rakstniece, tulkotāja, pirmā atjaunotās Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā Anna Žīgure.

Izskaņai tuvojas Mirdzas Ķempes jubilejas gads, un esam tikuši pie unikālām atmiņām par dzejnieci, ko mums uzticējis Jānis Peters. Tās ir ļoti personiskas un cilvēciski atklātas atmiņas, kas Jāņa Petera filozofiski nosvērtajā stāstījumā gandrīz vai līdzinās tādai kā dzīves pasakai, kurā galvenā varone ir Viņa. Dzejniece. Ar savu lielumu un dīvainībām, ar plašo gara un emociju pasauli.

Cilvēka spējas ir neizsmeļamas, mēs patiešām tik daudz varam sasniegt un izdarīt, bet bieži vien visu savu enerģiju izmantojam, lai atrastu iemeslus, kāpēc tas vai tas ir grūti izdarāms. Proti, mēs pārāk daudz enerģijas izšķiežam, lai stāstītu to, ko nevaram. Kā pārcirst apburto loku un likt lietā savu varēšanu?

Franču revolūcijas asiņainie notikumi 18. gadsimta nogalē iezīmēja pamatīgas pārmaiņas visā Eiropā, tostarp, radīja ievērojamu dokumentu - Cilvēku un pilsoņu tiesību deklarāciju. Kāda bija tās nozīme tolaik un kāda ir tās nozīme šodien?