Daugavpils novada Līksnas pagastā šonedēļ ar smiltsērkšķiem apstādīts viens hektārs zemes. Zemes saimnieks Arnis Lazdāns pirms vairāk nekā pieciem gadiem ar ģimenei pameta Latviju, lai dotos darba meklējumos uz Norvēģiju. Mērķis bija atgriezt kredītu, kas savulaik ņemts mājas būvniecība. Tas šajā laikā ir dzēsts un šobrīd ģimene, kurā ir trīs bērni, dara visu, lai varētu atgriezties mājās.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola par 25. aprīlī notikušo koalīcijas sanāksmi, kurā apspriesta nodokļu politika.

Rīt Rīgas kinoteātrī „Kino Bize” sāksies ceturtais Rīgas Pasaules filmu festivāls. Kā allaž – festivāla centrā būs dokumentālās filmas ar etnogrāfisku un antropoloģisku ievirzi, atklājot pasaules daudzveidību. Festivāls ilgs četras dienas un tā programmā būs 13 filmas, pēc kurām gan klātienē, gan Skype tiešsaistē notiks sarunas ar filmu veidotājiem.

Gatavojoties Lielbritānijas izstāšanās sarunām no Eiropas Savienības, šodien vizītē Londonā ierodas Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Ar britu premjeri Tērezu Meju viņš tiksies pirms šajā nedēļas nogalē paredzētā Eiropas Savienības samita.

par volejbola kaislībām Latvijā. Šovakar Rīgā, sporta namā "Daugava" gaidāma trešā un, iespējams, noslēdzošā finālsērijas spēle Latvijas vīriešu volejbola čempionātā. Esošie valsts čempioni RTU/Robežsardze, pārspējot Poliurs/Ozolnieku komandu, var nodrošināt ceturto Latvijas čempionu titulu pēc kārtas.

Vieniem braukt ar motociklu tā ir iespēja ātri un samērā lēti pārvietoties no punkta A uz punktu B, citiem tas ir dzīvesveids. Tuvāki un tālāki ceļojumi, klubu burziņi un dažādas izklaides; braukšanas kultūra, drošība, ceļojumi - jautājumiem, kas kļūst aktuāli sākoties moto sezonai.

Kā vārdu "zinātne", "zinātnieks" un "pētījums" izmantošana var radīt uzticamību auditorijā situācijās, kad tiek reklamēts un pārdots produkts vai pakalpojums, kuram ar zinātniskiem pētījumiem nav itin nekāda sakara? 

Gleznotājas Rudītes Dreimanes jaunos darbus no 27. aprīļa varēs aplūkot mākslas galerijā “Daugava” ekspozīcijā ar vilinošu nosaukumu „Meitene ar cepuri”.

Eiropas elektronisko sakaru regulatoru iestādes jeb BEREC pārstāvji pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā un apstiprināja, ka nacionālo dalībvalstu regulatori ir gatavi viesabonēšanas maksas atcelšanai visā Eiropā. To paredzēts atcelt jau 15.jūnijā. Tikai retos gadījumos ar vietējā sakaru uzrauga atļauju operators varēs iekasēt minimālu viesabonēšanas maksu.  

Dodamies uz Libānu. Tur dubļainajos laukos, no cilvēku acīm noslēptās bēgļu apmetnēs iepazīstamies ar dažiem no visneaizsargātākajiem sīriešu bēgļiem – bērniem. Sīrijas konflikts bēgļiem un viņu bērniem jau atņēmis sešus gadus – sešus gadus izglītības, sešus gadus rotaļu, sešus gadus normālus ģimenes un mājas apstākļus. Nākotne šiem bērniem neizskatās spoža. 

Par valsts un pašvaldību sadarbību, lai nodrošinātu primāro veselības aprūpi. Veselības ministrija pirms pāris nedēļām sabiedrību iepazīstināja ar reformas koncepciju. Krustpunktā jau bija diskusija par slimnīcu nākotni un to iedalīšanu četrās kategorijās. Pārmaiņas varētu skart arī ģimenes ārstu prakses.

 

 

Tuvākajā laikā gaidāmi vairāki lieli pasākumi skolēniem, kuri dzied un dejo. Vai joprojām dziedāšana un dejošana ir dominējošā interešu izglītībā un vai tā ir pamatvērtība, kas veicina bērnu attīstību, iespējams, arī patriotismu.

Stāstā par Latvijas naudu un finanšu sistēmu esam nonākuši līdz brīdim, kad 1922. gadā par Latvijas valūtu kļuva lats un tika dibināta Latvijas Banka. Kādi bija instrumenti, ar kuriem Latvijas valsts un Latvijas Banka veidoja stabilo latu un uzturēja tā kursu?

Baltijas mediju izcilības centrs sadarbībā ar Latvijas Televīziju un Latvijas Radio rīko starptautisku forumu par sabiedrisko mediju nākotni Baltijas jūras reģionā "Vairojot sabiedrisko labumu: Sabiedrisko mediju nākotne Baltijas jūras reģionā". 

Tādi Esam

Pašlaik Liepājā radošajā telpā Ideju bode skatāma organizācijas "Libavas vēstnesis (krieviski - (rīkotā gleznu un zīmējumu izstāde Aleksandra III osta. Izstādes pamatā ir konkursa darbi, kuros atspoguļota Karosta. Izstāde vienlaikus ļauj gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem paskatīties uz Karostu citām acīm. Ar organizācijas biedriem, kuri padziļināti pēta Karostas vēsturi un aicina iepazīt šo pilsētas daļu, tikās Inga Ozola.

Kultūras afiša

Grāmatu afišā Italo Kalvīno "Neredzamās pilsētas".

Šī diena vēsturē

1792.gada 26.aprīlī franču karavīrs Klods Žozefs Ružē de Lils saraksta dziesmu, kurai jāvieno franču karavīri patriotiskai dzimtenes aizstāvībai. Viņa dziesma ir veltījums Reinas armijai, kas Lielās Franču revolūcijas laikā tiek pieņemta par valsts himnu. Dziesma kļuva populāra, jo to dziedāja revolūcijas brīvprātīgie cīnītāji. Tā kā brīvprātīgie bija no Marseļas, tad dziesmu pārsauca par Marseljēzu. Stāsta Jānis Krops:

Latvijas Pašvaldību savienības dome sēdē tikās ar ministru prezidentu Māri Kučinski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, lai diskutētu par plānoto nodokļu reformu.

Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, saņemt atpakaļ pārmaksāto ienākumu nodokli. Martā VID saņēmis vairāk nekā 44 000 deklarāciju un iedzīvotājiem atmaksāti jau 25,3 miljoni eiro. Finanšu ministrija plāno nākamajā gadā ierobežot attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību līdz 600 eiro gadā, savukārt, iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā līdz 2000 eiro gadā. Plašāk par plānotajām izmaiņām stāsta Daina Zalamane.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) ir gatavs apsvērt iespēju pašvaldībām garantēt 19,6% no valsts budžeta ieņēmumiem pēc nodokļu reformas. Šādu aicinājumu trešdien, 26.aprīlī, valdībai un Saeimai izteica Latvijas Pašvaldību savienība. Tas ir par 0,1 procentpunktu jeb gandrīz 10 miljoniem vairāk, nekā bija aprēķinājusi Finanšu ministrija. Turklāt pašvaldības vēlas, lai šo skaitli nostiprina likumā.

Dodamies uz Libānu. Tur dubļainajos laukos, no cilvēku acīm noslēptās bēgļu apmetnēs iepazīstamies ar dažiem no visneaizsargātākajiem sīriešu bēgļiem – bērniem. Sīrijas konflikts bēgļiem un viņu bērniem jau atņēmis sešus gadus – sešus gadus izglītības, sešus gadus rotaļu, sešus gadus normālus ģimenes un mājas apstākļus. Nākotne šiem bērniem neizskatās spoža. 

"Arheoloģiskais tērps. Tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā". Grāmatai ar šādu nosaukumu  atvēršanas svētki arī šī vakara Monopolā. Mūsu viešņa - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece, grāmatas autore Irita Žeiere.

Vieniem braukt ar motociklu tā ir iespēja ātri un samērā lēti pārvietoties no punkta A uz punktu B, citiem tas ir dzīvesveids. Tuvāki un tālāki ceļojumi, klubu burziņi un dažādas izklaides; braukšanas kultūra, drošība, ceļojumi - jautājumiem, kas kļūst aktuāli sākoties moto sezonai.

Par augstlēkšanas sacīkstēm. Hansa Kristiana Andersena pasaku stāsta Pēteris Liepiņš

Par valsts un pašvaldību sadarbību, lai nodrošinātu primāro veselības aprūpi. Veselības ministrija pirms pāris nedēļām sabiedrību iepazīstināja ar reformas koncepciju. Krustpunktā jau bija diskusija par slimnīcu nākotni un to iedalīšanu četrās kategorijās. Pārmaiņas varētu skart arī ģimenes ārstu prakses.

 

 

Hansa Falladas romāna Dzērājs radiovariants. režisore Antonija Apele. Galvenajā lomā Uldis Pūcītis. 1987. gada iestudējums 10 daļās 7 raidījumos.

Dodamies uz Libānu. Tur dubļainajos laukos, no cilvēku acīm noslēptās bēgļu apmetnēs iepazīstamies ar dažiem no visneaizsargātākajiem sīriešu bēgļiem – bērniem. Sīrijas konflikts bēgļiem un viņu bērniem jau atņēmis sešus gadus – sešus gadus izglītības, sešus gadus rotaļu, sešus gadus normālus ģimenes un mājas apstākļus. Nākotne šiem bērniem neizskatās spoža. 

Gleznotājas Rudītes Dreimanes jaunos darbus no 27. aprīļa varēs aplūkot mākslas galerijā “Daugava” ekspozīcijā ar vilinošu nosaukumu „Meitene ar cepuri”.

"Arheoloģiskais tērps. Tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā". Grāmatai ar šādu nosaukumu  atvēršanas svētki arī šī vakara Monopolā. Mūsu viešņa - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece, grāmatas autore Irita Žeiere.

Tuvākajā laikā gaidāmi vairāki lieli pasākumi skolēniem, kuri dzied un dejo. Vai joprojām dziedāšana un dejošana ir dominējošā interešu izglītībā un vai tā ir pamatvērtība, kas veicina bērnu attīstību, iespējams, arī patriotismu.

Kā vārdu "zinātne", "zinātnieks" un "pētījums" izmantošana var radīt uzticamību auditorijā situācijās, kad tiek reklamēts un pārdots produkts vai pakalpojums, kuram ar zinātniskiem pētījumiem nav itin nekāda sakara?