Pamazām klusāki un tukšāki paliek dārziņu kooperatīvi, līdzņemšanai uz pilsētu gan tiek rūpīgi saiņota vasaras raža, mantas un lietas, bet - ko darīt ar kaķi, kas pavasarī vasaras mājiņā paņemts bērnu vai savam priekam? Bieži vien pilsētas dzīvoklī tas neiederas…un dzīvnieks tiek pamests. Tā ir problēma, ar kuru dzīvnieku aizsardzības aktīvisti un patversmju darbinieki saskaras ik rudeni.

 

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons par Latvijas Bankas tautsaimniecības konferenci.

Atvēršanas svētkus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien piedzīvos Arno Jundzes jaunais romāns „Sarkanais dzīvsudrabs”. Tas iekļaujas vēsturisko romānu sērijā „Mēs. Latvija, XX gadsimts” un vēsta par 90. gadiem.

.

ANO Starptautiskās Darba organizācijas pētījumā secināts, ka cilvēku paverdzināšana joprojām skar aptuveni 40 miljonus visā pasaulē, modernās verdzības izpausmes var būt dažādas - gan piespiedu darbs rūpnīcās, būvniecībā, lauksaimniecībā, prostitūcijā, arī piespiedu laulības. 

Kristapa Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas Knicks komanda beidzot veikusi sen gaidīto maiņas darījumu, kurā komandu atstājis tās pēdējo gadu līderis Karmelo Entonijs. Komandas līdera aizmainīšana nozīmē, ka komandai būs nepieciešams cits basketbolists, kurš varēs pārņemt šo lomu. Kā galvenais kandidāts uz jaunā Knicks līdera godu tiek minēts tieši Porziņģis.

No 27. septembra līdz 1. oktobrim Latvijas Dabas muzejā pirmo reizi norisinās izstāde „Latvijas garšaugi un reti audzētie dārzeņi”. Raidījums Kā labāk dzīvot dodas uz izstādi kopā ar farmācijas doktori Viju Eniņu, lai apskatītu ekspozīciju un noskaidrotu, kā mums var noderēt izstādē redzamie augi.

Lietavu izraisītie plūdi liek uzdot jautājumu - cik gatavi esam pielāgoties plūdiem Latvijā? Daba to risinājusi ar dabiskajiem mitrājiem, tostarp, palienēm, cilvēks - rokot grāvjus. Kā šīs intereses apvienot un vai mūsu notekūdeņu dabiskās un cilvēka radītās sistēmas funkcionē?

"Būt fotokluba "Rīga" biedram bija prestiži," - atzīst izstādes "Fotokluba "Rīga" vēsture" veidotāji. Kluba pastāvēšanas gados fotoklubā darbojušies aptuveni 400 rīdzinieki, bet kluba aktivitātēs iesaistīto bijis vēl vairāk. Latvijas Fotogrāfijas muzejs piedāvā iepazīt vecāko Rīgas fotoklubu, kam šogad aprit 55 gadskārta.

„Ievērojama uzruna, optimistiski, radoši risinājumi!” un „vairāk dūmu un vairāk saukļu” – tik pretēji viedokļi un reakcijas sekojušas pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona uzrunas par Eiropai nepieciešamajām pārmaiņām.

 

Rīgas pils – viena no varenākajām viduslaiku pilīm Baltijā – atkal ir pārmaiņu priekšā. Sākti vērienīgi arheoloģiskie izrakumi pirms pils vecākās daļas jeb Kastelas rekonstrukcijas. Ambiciozie plāni pabeigt to līdz Latvijas simtgadei gan vairs nav spēkā. Tomēr projektētājus satrauc valsts dzīšanās pēc arvien jauniem termiņiem, nevis kvalitatīvas būvniecības

Lauksaimnieku riska fonds. Sējumu uc. apdrošināšana. Kā tas var līdzēt zemniekiem?

Neskatoties uz līdzšinējiem izglītības iestāžu centieniem vairot skolēnu interesi par eksaktajām un dabas zinībām, jauniešu zināšanas šajās jomās ir vājākas, nekā, piemēram, kaimiņvalstu skolēniem un lielākā daļa, uzsākot studijas augstskolā, izvēlas apgūt kādu no profesijām sociālo zinātņu jomā

1993. gadā Latvija atjaunoja savu valūtu – latu. Kad 1992. gadā Latvijā apgrozībā tika laists Latvijas rublis, jau bija veikti priekšdarbi, lai laistu apgrozībā atjaunots Latvijas latus. Lati tapa daudz rūpīgāk, nekā bija veidoti Latvijas rubļi. Latus drukāja Vācijā, tradīcijām bagātā naudas drukātavā.

Par jauno Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri apstiprināts kādreizējais tās spēlētājs Arnis Vecvagars. Viņš bija viens no Latvijas izlases galvenā trenera Ainara Bagatska palīgiem šī gada Eiropas čempionātā, kur komanda izcīnīja augsto piekto vietu.

Tādi esam

Tikko sākušies pirmie atjaunošanas darbi vienā no Aizputes pilsētas vēsturiskā centra ēkām. Tas ir nams, kuru apsaimnieko biedrība "Linmeijers. Durvju restaurēšanai ķēries klāt aizputnieks Edgars Balodis, kurš no Rīgas atgriezies savā dzimtajā pilsētā, lai tur izveidotu savu galdnieka un restaurācijas darbnīcu, vienlaikus iesaistoties vēsturisko ēku atjaunošanas procesos.

Kultūras afiša

Paula Bankovska stāsti "Kur palika saimnieks?"

Šī diena vēsturē

1533.gada 27.septembrī Transilvānijā piedzima Stefans Batorijs. Viens no veiksmīgākajiem Polijas un Lietuvas apvienotās valsts vadītājiem, kurš ieguva izšķirošu pārsvaru Livonijas karā. Stefans Batorijs par karali kļuva kā kompromisa figūra, kuras atstātais mantojums ietekmēja teju pusi Austrumeiropas.

Re:Baltica publicē pētījumu par sabiedrības novecošanos. Latvija lēnām pārvēršas par veco ļaužu zemi. Slēgtās skolas pārtop pansionātos. 2030. gadā gandrīz puse iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem, bet strādājošo būs par 20% mazāk.

Pirmajā oktobrī darbu Latvijā uzsāks jauna banka - Luminor. Jaunā banka izveidota, apvienojot 2 bankas, kas līdz šim Latvijā strādāja neatkarīgi - Nordea un DnB banku. Eksperti vērtē, ka banku apvienošanās ir normāls process, jo bankām jādomā par izmaksu samazināšanu, savukārt, iedzīvotāji trīs mēnešu laikā varēs izlemt, vai kļūt par Luminor vai kādas citas bankas klientu. Plašāk stāsta Daina Zalamane.

Vācijas pamazām apgriezienus uzņemot sarežģītajām koalīcijas sarunām, finanšu ministra amatu gatavojas atstāt Volfgangs Šoible. Par to vēsta vācu mediji. To vērtē kā soli, lai kanclerei Angelai Merkelei atvieglotu gaidāmās sarunas ar iespējamajiem koalīcijas partneriem. Pašlaik diskusiju centrā kā problemātisks jautājums, kurā būs jārauga rast kompromisi, izvirzījusies migrācija.

Rīgas pils – viena no varenākajām viduslaiku pilīm Baltijā – atkal ir pārmaiņu priekšā. Sākti vērienīgi arheoloģiskie izrakumi pirms pils vecākās daļas jeb Kastelas rekonstrukcijas. Ambiciozie plāni pabeigt to līdz Latvijas simtgadei gan vairs nav spēkā. Tomēr projektētājus satrauc valsts dzīšanās pēc arvien jauniem termiņiem, nevis kvalitatīvas būvniecības

Kāda bija Latvijas vide pirms 100 gadiem un kāda tā ir šodien? Vai klimata pārmaiņas ir tikai ilūzija vai skaudra patiesība, kuru jau var mainīt, vaicājam Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas maģistra studiju programmas direktorei, profesorei un vadošai pētniecei Agritai Briedei.

No 27. septembra līdz 1. oktobrim Latvijas Dabas muzejā pirmo reizi norisinās izstāde „Latvijas garšaugi un reti audzētie dārzeņi”. Raidījums Kā labāk dzīvot dodas uz izstādi kopā ar farmācijas doktori Viju Eniņu, lai apskatītu ekspozīciju un noskaidrotu, kā mums var noderēt izstādē redzamie augi.

Par apšu beku. Pasaku stāsta Ārija Stūrniece

Lauksaimnieku riska fonds. Sējumu uc. apdrošināšana. Kā tas var līdzēt zemniekiem?

Arvīda Griguļa romāna Cilvēki dārzā radiolasījums 10 daļās. To veidojis Reinis Ādmīdiņš. Režisors Imants Skrastiņš, skaņu režisors Ventis Sēlis, komponists Valdis Zilveris. 1987. gada ieraksts.

Rīgas pils – viena no varenākajām viduslaiku pilīm Baltijā – atkal ir pārmaiņu priekšā. Sākti vērienīgi arheoloģiskie izrakumi pirms pils vecākās daļas jeb Kastelas rekonstrukcijas. Ambiciozie plāni pabeigt to līdz Latvijas simtgadei gan vairs nav spēkā. Tomēr projektētājus satrauc valsts dzīšanās pēc arvien jauniem termiņiem, nevis kvalitatīvas būvniecības

Ben Westbeach

"Būt fotokluba "Rīga" biedram bija prestiži," - atzīst izstādes "Fotokluba "Rīga" vēsture" veidotāji. Kluba pastāvēšanas gados fotoklubā darbojušies aptuveni 400 rīdzinieki, bet kluba aktivitātēs iesaistīto bijis vēl vairāk. Latvijas Fotogrāfijas muzejs piedāvā iepazīt vecāko Rīgas fotoklubu, kam šogad aprit 55 gadskārta.

Kāda bija Latvijas vide pirms 100 gadiem un kāda tā ir šodien? Vai klimata pārmaiņas ir tikai ilūzija vai skaudra patiesība, kuru jau var mainīt, vaicājam Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas maģistra studiju programmas direktorei, profesorei un vadošai pētniecei Agritai Briedei.

Neskatoties uz līdzšinējiem izglītības iestāžu centieniem vairot skolēnu interesi par eksaktajām un dabas zinībām, jauniešu zināšanas šajās jomās ir vājākas, nekā, piemēram, kaimiņvalstu skolēniem un lielākā daļa, uzsākot studijas augstskolā, izvēlas apgūt kādu no profesijām sociālo zinātņu jomā

Lietavu izraisītie plūdi liek uzdot jautājumu - cik gatavi esam pielāgoties plūdiem Latvijā? Daba to risinājusi ar dabiskajiem mitrājiem, tostarp, palienēm, cilvēks - rokot grāvjus. Kā šīs intereses apvienot un vai mūsu notekūdeņu dabiskās un cilvēka radītās sistēmas funkcionē?