Dzimšanas diena 10. decembrī ir vienai no noslēpumainākajām un par dīvainu uzskatītājai amerikāņu dzejniecei Emīlijai Dikinsonei.

Sākot no datorkursu nepieciešamības, dažādiem sadzīves problēmu risinājumiem, līdz pat balles deju apmācībai „Valmieras novada fondā tagad ir garš saraksts ar senioru vēlmēm savas dzīves vides uzlabošanai. Un šie ierosinājumi tika uzklausīti senioru domradēs, jeb tikšanās reizēs jaunā Valmieras novada pilsētās un pagastos. Šīs domrades notiek ar mērķi veicināt senioru iekļaušanos vietējās kopienas aktivitātēs, lai tādējādi mazinātu sociālās atstumtības risku.
*
Kamēr spēkā ārkārtas situācija, daudzas valsts iestādes nepieņem klientus klātienē. Ir cilvēki, kam tas rada grūtības, sevišķi gadījumos, kad jārisina kādas problēmas, ko attālināti īsti nevar izdarīt.

Skolotāju trūkumu var risināt, sabalansējot darba slodzi, palielinot algas un ceļot profesijas prestižu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Šodien, 10. decembrī, Daugavpils teātrī pirmizrādi piedzīvos Oļega Šapošņikova režijā tapusī muzikālā pasaka pieaugušajiem "Pa Laimes lāča pēdām". Iestudējuma dramatizējumu pēc Andreja Upīša stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem veidoja Monika Zīle. Tradicionāli izrādē skanēs arī latgaliešu valoda. Izrādē iesaistīta teātra deju trupa un vairāki mūziķi.

Katru gadu Latvijā notiek Meža nozares konference, kurā tiek diskutēts par aktualitātēm privāto mežu apsaimniekošanā. Vakar tiešsaistē notika kārtējā konference un tajā sprieda gan par aizsargājamo biotopu statusu privātajos mežos, gan par izmaiņām Valsts meža dienesta pakalpojumos, gan par Eiropas Savienības atbalstu meža apsaimniekošanā un citiem jautājumiem.
*
Nedēļas aktualitātes Eiropā. Dzirdēsiet sarunu ar Innu Šteinbuku, kas ir viena no autorēm pētījumam par Eiropas nākotni no Latvijas skatu punkta. Tajā secināts, ka referenduma gadījumā 84% Latvijas iedzīvotāju šobrīd balsotu par valsts dalību Eiropas Savienībā.

Pievērsīsimies šīs nedēļas aktualitātēm Eiropā. Dzirdēsiet sarunu ar Innu Šteinbuku, kas ir viena no autorēm pētījumam par Eiropas nākotni no Latvijas skatu punkta. Tajā secināts, ka referenduma gadījumā 84% Latvijas iedzīvotāju šobrīd balsotu par valsts dalību Eiropas Savienībā.

Šovasar ziņu virsrakstos ne mazums reižu pieminēts ilgstošais karstuma vilnis un sausums. Klimata pētnieki jau iepriekš brīdinājuši, ka ekstrēmi laika apstākļi tostarp liels karstums kļūs arvien aktuālāks un viena no šo pārmaiņu sekām ir arī meža ugunsgrēki. Latvijā šogad izdegusī meža platība ir par teju 40% lielāka nekā pērn. Jūlijā lielus papildspēkus nācās piesaistīt paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēkā Garkalnē netālu no apdzīvotas vietas.

Šogad Latvijas jūras piekrastes vietējās rīcības grupas ir apvienojušās projektā „Jūra visu gadu”, lai piejūras teritorijām veidotu reputāciju, kā izcilu vietu dzīvošanai, strādāšanai un tūrismam visa gada garumā. Ko izdevies realizēt gada garumā un kādas ir atpūtas iespējas pie jūras ziemas laikā?

Tehnoloģiju topā: cilvēciskas robotu sejas, laternu auto uzlāde, izbīdāma telefonkamera.

Kādas iespējas ir iedzīvināt vērtību vēsturiskās formas mūsdienu virtuālajā vidē? Par vērtību un ērtību saspēli savstarpējā saziņā un arī svētkos Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Stāstnieku asociācijas pārstāvi, filozofi Māru Mellēnu.

 

 

* Augsto elektrības cenu dēļ plāno atbalstu patērētājiem, arī ražošanas jaudu palielināšanu un interesējas par norisēm biržā
* Cik bieži Veselības inspekcijai nākas saskarties ar iedzīvotāju sūdzībām par ārstu darbu?
* Nikaragva atzīst Ķīnu, izbeidzot diplomātiskās attiecības ar Taivānu

 

 

Inflācija patiešām ir nepatīkami augsta, cenas kāpj it visam. Visvairāk laika elektroenerģijai, tādēļ valdība apsver iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli maksājumiem par elektrību. Aktualitātes vērtē žurnālisti.

Saruna ar Straumju ģimeni. Iveta un Jurģis Straumes ir divu dēlu Edvarda Robina un Klāsa Horena vecāki. Saruna par šobrīd neparasto ikdienu: plānotais divu nedēļu ģimenes atvaļinājums Tenerifē Ivetai un abiem puikām vēl turpinās. Tas bijis spontāns tur pieņemts lēmums – palikt ilgāk un baudīt sauli un siltumu.

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai ielu kaķus tikai jābaro vai jāmeklē tiem mājas. Kāpēc nevajag kaķiem dot reņģes un kā pilsētnieks var palīdzēt ielu minčiem?

Diskuseja par tū, kai Latgolys kulturys dzeivi aizgivs pandemejis laiks, kaidys eistermeņa i ilgtermeņa sekys itys laiks pamess īdzeivuotuoju parodumūs i kai atgrīzt ļauds pi īprīšk tik īrostuos izstuožu, teatra izruožu i koncertu apmekliešonys.

ATK 2021. gada 10. oktobris
Praktiskas un stabilas krējuma ķērnes un ievārījuma podi, košās krāsu pārejas Ušpeļu dzimtas darinātājos traukos, eleganti plastiski Meikula Reidzāna svečturi, raupjums un rotaļīgums vienlaikus vīd no Ādama Kāpostiņa krūzēm, komiskie Antona Šmulāna velniņi tas viss rodams Latgales podniecības „Mekā - Rēzeknes Kultūrvēstures muzeja keramikas ekspozīcijā. Šeit ielūkojamies dažu dižo meistaru radošajā darbībā un uzzinām, kādam nolūkam lietoja medaunieku, vāraunieku, ļaku un sloinīku

Nedēļas nogalē, no šodienas līdz 12.decembrim, norisinās pirmais dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāju organizēts starptautisks tiešsaistes hakatons ar mērķi veicināt jaunas un inovatīvas idejas un plašāku sabiedrības iesaisti.

Kultūras afiša: Tiešraide LR3 Klasika no LNO "Pelnrušķīte", Egila Siliņa jubilejas koncerti. "Vestsaidas stāsts" kinoteātros. Jēkaba Jančevska koncerts augiem.
Elvja Jansona mediju apskats.
Šī diena vēsturē: Dzimšanas diena 10. decembrī ir vienai no noslēpmainākajām un par dīvainu uzskatītājām amerikāņu dzejniece Emīlija Dikinsone.

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Katru gadu Latvijā notiek Meža nozares konference, kurā tiek diskutēts par aktualitātēm privāto mežu apsaimniekošanā. Vakar tiešsaistē notika kārtējā konference un tajā sprieda gan par aizsargājamo biotopu statusu privātajos mežos, gan par izmaiņām Valsts meža dienesta pakalpojumos, gan par Eiropas Savienības atbalstu meža apsaimniekošanā un citiem jautājumiem.

Tādi esam: Skatot mūsu rakstainos cimdus un zeķes, nevilšus nākas secināt, ka šajā jomā, adīšanā un rakstu sacerēšanā, latvietes, šķiet, nevar pārspēt nevienas citas tautas rokdarbnieces. Un šie raksti, savā daudzveidībā, krāsu niansēs, atšķiras arī dažādās Latvijas vietās. Lai apzinātu savas puses cimdu un zeķu rakstus, tos apkopot ir iecerējusi Rūjienas amatnieku biedrības „Rūzele vadītāja Guna Ķibere. Un vairāk par šo ieceri Vidzemes korespondentes Guntas Matisones ierakstā.
Elvja Jansona mediju apskats

Aīda Rancāne ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece. Viņas pētnieciskās intereses ir maskošanās tradīcijas, iezemiešu reliģijas, mūsdienu garīgums un tradicionālā kultūra. Aīda ir arī folkloriste, mūziķe, folkloras kopas „Grodi” dibinātāja un mamma grupas „Tautumeitas” dalībniecēm Asnatei un Aurēlijai Rancānēm.

Šogad Latvijas jūras piekrastes vietējās rīcības grupas ir apvienojušās projektā „Jūra visu gadu”, lai piejūras teritorijām veidotu reputāciju, kā izcilu vietu dzīvošanai, strādāšanai un tūrismam visa gada garumā. Ko izdevies realizēt gada garumā un kādas ir atpūtas iespējas pie jūras ziemas laikā?

Par Pelēcīša ziemas kažoku. Pasaku stāsta H.Misiņš

Inflācija patiešām ir nepatīkami augsta, cenas kāpj it visam. Visvairāk laika elektroenerģijai, tādēļ valdība apsver iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli maksājumiem par elektrību. Aktualitātes vērtē žurnālisti.

Pirmatskaņojums Radioteātrī. Latgaliešu literātes Ilzes Spergas stāstu krājuma "Dzeiveiba" radio lasījumi. 4.lasījums - stāsti "Duraceņš" un "Stuosts par suneiti".

Kādas iespējas ir iedzīvināt vērtību vēsturiskās formas mūsdienu virtuālajā vidē? Par vērtību un ērtību saspēli savstarpējā saziņā un arī svētkos Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Stāstnieku asociācijas pārstāvi, filozofi Māru Mellēnu.

Aīda Rancāne ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece. Viņas pētnieciskās intereses ir maskošanās tradīcijas, iezemiešu reliģijas, mūsdienu garīgums un tradicionālā kultūra. Aīda ir arī folkloriste, mūziķe, folkloras kopas „Grodi” dibinātāja un mamma grupas „Tautumeitas” dalībniecēm Asnatei un Aurēlijai Rancānēm.

Diskuseja par tū, kai Latgolys kulturys dzeivi aizgivs pandemejis laiks, kaidys eistermeņa i ilgtermeņa sekys itys laiks pamess īdzeivuotuoju parodumūs i kai atgrīzt ļauds pi īprīšk tik īrostuos izstuožu, teatra izruožu i koncertu apmekliešonys.

Saruna ar Straumju ģimeni. Iveta un Jurģis Straumes ir divu dēlu Edvarda Robina un Klāsa Horena vecāki. Saruna par šobrīd neparasto ikdienu: plānotais divu nedēļu ģimenes atvaļinājums Tenerifē Ivetai un abiem puikām vēl turpinās. Tas bijis spontāns tur pieņemts lēmums – palikt ilgāk un baudīt sauli un siltumu.

Tehnoloģiju topā: cilvēciskas robotu sejas, laternu auto uzlāde, izbīdāma telefonkamera.