Vakardienas svarīgākie notikumi.
*
Šī diena vēsturē.

„Ceļojums Ukrainas vēsturē - tā sauc tikko iznākušo grāmatu, ko Konrāda Adenauera fonds Latvijā patlaban dāvina Latvijas skolām. Vai tiešām par vēsturi un arī par karu var stāstīt komiksu veidā? Ukraiņu mākslinieka Mihailo Dunakovska un latviešu mākslinieces un tulkotājas Leldes Braķes-Klaverī kopdarbs rāda - jā, var! Turklāt arī pašai šīs grāmatas tapšanai ir interesanta vēsture.
*
Nacionālajā bibliotēkā ceturtdien atklāta izstāde - Komponista Raimonda Paula daiļrade skaņuplatēs un fotogrāfijās. Tajā skatāma daļa no kolekcionāra Raita Pavloviča bagātās kolekcijas, kurā kopumā ir vairāk nekā 300-it skaņuplašu ar Raimonda Paula mūziku un ierakstiem. To vidū ir arī gana daudz retumu, piemēram, pagājušā gadsimta 50.gadu nogalē izdotā šellaka plate ar maestro skaņdarbu Lēns fokstrots. Izstādi papildinās Aigara Hibnera fotogrāfijas.

Pirmais ātrgaitas vilciens pa topošajām „Rail Baltica sliedēm atsevišķās vietās varētu sākt kursēt divus gadus agrāk jeb 2028. gadā. Visu trasi no Tallinas līdz Lietuvas/Polijas robežai sola pabeigt līdz 2030. gadam. Lielākās bažas - vai, iespējams, pat daudzu miljardu eiro vērtajam projektam būs nauda. Par projektu atbildīgie norāda, ka Rīgā atsevišķiem darbiem pietrūkst 200 miljonu eiro. Lai gan valsts sedz tikai daļu naudas, noskaidrojies, ka pie finanšu ministrijas pēc palīdzības atbildīgie nav vērsušies.

Dārza darbi ar rudens iestāšanos nebeidzas, gluži otrādi, daudz kas vēl jāpagūst izdarīt pirms ziemas, jāpabeidz novākt raža, sakārot siltumnīca, kā arī jāveic citi sakopšanas darbi. Nereti pilsētās privātmāju un dārzu saimniekiem rodas problēmas, kur likt zaļos atkritumus, kritušos ābolus un rudens lapas. Kā šos un citus rudens darbu jautājumus risina Vidzemē?
*Vides risinājuma institūta speciāliste un bioloģe Rūta Abaja savās dzimtas mājas Kolkā izveidojusi permakultūras dārza paraugu un šogad kļuvusi par pirmo diplomēto latvieti permakultūrā, kura savu diplomdarbu aizstāvēja Igaunijā, taču mācījusies no dažādu valstu speciālistiem. Līdz šim Latvijā ar šādu diplomu varēja lepoties tikai vācietis Tomas Krīgers (Thomas Krüger), kas ir viens no permakultūras aizsācējiem Latvijā. Lai attīstītu savas prasmes un zināšanas, Rūta Abaja vairāku gadu garumā ir mācījusies, izstrādājusi permakultūras dizaina projektu kādā īpašumā Vidzemē un pati praksē izmantojusi permakultūras principus, veidojot savu dārzu.

Latvijas Arhitektūras muzejā iepazīsim izcilā Rīgas pilsētas galvenā būvmeistara Kristofa Hāberlanda radīto projektu Ikšķiles muižai, arhitekta Aleksandra Birzenieka skici "Laimas" pulkstenim un multimākslinieka un diplomēta arhitekta Hardija Lediņa vīziju par Daugavas kreisā krasta panorāmu.

 

Šoreiz kopā ar Jāni Matīsu skaitām skaitāmpantus un ķircināmpantus, kurus grāmatā "En den dīno šoko loko tīno" savācis un sakārtojis Māris Rungulis, kā arī dodamies plūdu izraisītā piedzīvojumā - lasām Annas Oņihimovskas grāmatu "Klimpas kungs un burinieks".

JAUNUMS! "Tilda un Putekļu Eņģelis". Andrusa Kivirekha grāmatas radiolasījums. 1. daļa. Režisors Reinis Suhanovs, komponists Jēkabs Nīmanis, skaņu režisors Reinis Bagāts. Balsīs runā aktieri Rūta Dišlere, Ivo Martinsons, Zane Jančevska un Ģirts Krūmiņš.  

Ieva Auziņa Sentivanī tulko un arī komentē latvju dainas angliski. Šobrīd iznācis „Dainas, Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry” jeb „Dainas, gudrība latviešu senajā dzejā” izdevuma jau trešais sējums. Kopumā angļu valodā viņa iztulkojusi jau ap diviem tūkstošiem latviešu tautasdziesmu.

Gusts Ābele 15 gadu vecumā dibinājis teātra studiju "Kāpnes", tagad kļuvis par Latvijas Kultūras akadēmijas 1. kursa teātra režijas studentu un vienlaikus ar studenta apliecību var turēt rokās savu debijas grāmatu "Pasaulē mīļākais klusums".

Jāņa Groduma vieta latviešu rokmūzikas vēsturē nav apstrīdama – ne ar ko nesajaucamā balss un lieliskās rokziņģes, kuras viņš sacerējis ne pārāk daudz, bet tieši tik, lai gandarīts varētu justies vispirms pats.

Raidījumā šoreiz saruna par rallijkrosu. Dodamies ciemos pie pašmāju labākā rallijkrosa pilota Jāņa Baumaņa, lai viņa garāžā izzinātu sporta veida nianses un paša braucēja nākotnes plānus. Baumanis šī gada sākumā nolēma, ka vairs nemaksās citiem par braukšanu viņu komandās, bet veidos pats savējo. Kā ar to veicās?

Spēlē piedalās Jānis Strods, Juris Iesaliņš, Roberts Veics un Mārtiņš Matvejs.

Vasara un rudens sākums ir laiks, kad naski Latvijā atgriežas tās ģimenes, kurās aug bērnudārznieki un skolēni. Kā tas notiek: cik viegli vai sarežģīti ir iekārtoties skolās, "dārziņos" un jaunās darbavietās? Kādi citi aspekti, ne tikai izglītība, bet darbs un dzīvesvietas meklējumi šobrīd aktuāli cilvēkiem, kas atgriežas Latvijā?

Baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska nu jau vairāk nekā gadu dzīvo Rīgā. Šopavasar Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas namā Pārdaugavā bija apskatāma Olgas Jakubovskas personālizstāde "Brīvības kaķīši". Tāpat Olgas darbi šobrīd apskatāmi mākslas stacijas Dubulti izstādē "Kreatīvā revolūcija Baltkrievija 2020".

Raidījumā šoreiz dosimies pa vietām, kur 19.gadsimta sākumā darbojās ietekmīgākie Rīgas grāmatu izdevēji, durvis vēra pirmais latviešu grāmatu veikals, un uzzināsim, kādas tehnoloģijas sekmēja grāmatu izdošanas straujo pieaugumu 19.gadsimta pirmajā pusē.

2.oktobrī nozīmīga jubileja dzejniecei Dainai Jansonei Treicei. Sveicot viņu, piedāvājam noklausīties muzikāli poētisku kompozīciju ar dzeju autores lasījumā un dažādu komponistu radītajās dziesmās.

Kārlis Rācenis ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts-nefrologs, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes doktorants un pētnieks. Kārlim piemīt ambīcijas, gribasspēks, mūsdienīgs skatījums uz lietām un  zināšanas. Viņš ir ieguvis savu otro – nefrologa – specialitāti, kas ir jau ceturtais viņa augstākās izglītības diploms, un sagaidījis pirmdzimto Albertu.

Polārpētnieki no Latvijas šogad viesojušies Alpos, lai pētītu ledājus šajā Eiropas reģionā. Kalnos ledāji kūst ārkārtīgi strauji, prognozes paredz, ka 2050. gados Alpos vairs nebūs ledus. Ko saka pašmāju pētnieku pieredze?

Milzis. Pasaku stāsta Sandra Glāzupa

Kā mēs izprotam jēdzienu "dzimums" un kā šī izpratne ietekmē mūsu attieksmi pret mums pašiem, procesiem sabiedrībā, "normālumu" un "nenormālumu"? Ko mēs par to zinām un kā interpretējam?

30. oktobrī pārpildītā Rīgas domā notika Pateicības dievkalpojums, daudz garīdznieku, bīskapu, viesi no ārvalstīm. Un viens no iemesliem šim dievkalpojumam bija - 30 gadi kopš Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ir arhibīskapa amatā.

Jāņa Groduma vieta latviešu rokmūzikas vēsturē nav apstrīdama – ne ar ko nesajaucamā balss un lieliskās rokziņģes, kuras viņš sacerējis ne pārāk daudz, bet tieši tik, lai gandarīts varētu justies vispirms pats.

Ieva Auziņa Sentivanī tulko un arī komentē latvju dainas angliski. Šobrīd iznācis „Dainas, Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry” jeb „Dainas, gudrība latviešu senajā dzejā” izdevuma jau trešais sējums. Kopumā angļu valodā viņa iztulkojusi jau ap diviem tūkstošiem latviešu tautasdziesmu.

Gusts Ābele 15 gadu vecumā dibinājis teātra studiju "Kāpnes", tagad kļuvis par Latvijas Kultūras akadēmijas 1. kursa teātra režijas studentu un vienlaikus ar studenta apliecību var turēt rokās savu debijas grāmatu "Pasaulē mīļākais klusums".

Spēlē piedalās Jānis Strods, Juris Iesaliņš, Roberts Veics un Mārtiņš Matvejs.

Kārlis Rācenis ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts-nefrologs, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes doktorants un pētnieks. Kārlim piemīt ambīcijas, gribasspēks, mūsdienīgs skatījums uz lietām un  zināšanas. Viņš ir ieguvis savu otro – nefrologa – specialitāti, kas ir jau ceturtais viņa augstākās izglītības diploms, un sagaidījis pirmdzimto Albertu.

Šoreiz kopā ar Jāni Matīsu skaitām skaitāmpantus un ķircināmpantus, kurus grāmatā "En den dīno šoko loko tīno" savācis un sakārtojis Māris Rungulis, kā arī dodamies plūdu izraisītā piedzīvojumā - lasām Annas Oņihimovskas grāmatu "Klimpas kungs un burinieks".