Atkārtojums. Raidījumā "Stiprie stāsti" tiksimies ar Lauru Strautmani no Limbažu novada Vidrižu pagasta "Aijažmuižas". Laura dzimusi Limbažos un beigusi Banku augstskolu, bet pirms 4 gadiem no Pierīgas kopā ar ģimeni pārcēlās uz lauku viensētu Vidzemē. Saimnieki 2,5 ha iestādīja ābeļdārzu un izveidoja sulnīcu, kur rudens mēnešos spiež sulas ne tikai no āboliem, bet arī citiem augļiem un dāzeņiem. Lauras vīrs Zigmārs strādā algotu darbu, bet palīdz Laurai visos tehniskajos jautājumos. Izmantojot Eiropas naudu, saimniecībā iegādātas iekārtas gan sulas spiešanai, gan siltumnīca, kur tiek audzēti dažādi stādi.

Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā, Lai mana balstiņa skanēja tālu. Uz klausītāju atsūtītajiem jautājumiem par virstoņu dziedāšanu atbild Janta Meža, Dace Prūse un Valdis Muktupāvels.

Vakardienas svarīgākie notikumi.
*
Šī diena vēsturē. 1791. gada 30. septembrī Vīnē izrādīta spilgtā un idejiski daudzšķautņainā austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta opera "Burvju flauta".

„Ir labāk, nekā gaidījām. Tā par aizvadīto tirgošanās sezonu saka stādu audzētāji, kam daļai gan krietns uzrāviens vēl priekšā ar dēstu pārdošanu rudenī. Stādaudzētāji vērtē, ka ieņēmumi šogad ir auguši, taču daudz vairāk nācies arī tērēties līdzīgi kā mums katram. Atšķirībā no pandēmijas sākuma gadiem, daļa pircēju kļuvuši piesardzīgāki un, ja stādus vispār grib, tad tādus, no kā varēs iegūt ēdamu labumu.
*Vakar sākas Liepājas Mākslas forums, kas nu jau devīto reizi vienā nedēļas nogalē pulcēs apmeklētājus koncertzālē „Lielais dzintars un ārpus tās telpām. Šogad laikmetīgā deja un dziedājumi piepildīs kultūras vietu „Kursa, bet flamenko ritmi skanēs klubā „Fontaine Palace. Forumā rīkotāji Liepājā sapulcinājuši dažādu žanru māksliniekus no dažādām pasaules valstīm/ Koncertzālē „Lielais dzintars tiks atklāta arī jauno mediju mākslinieces Annas Priedolas izstāde „Piena dienasgrāmatas. Demence statistikā un stāstos, kur viņa pievērš uzmanību novecošanās jautājumiem un demences saslimšanas problemātikai.

Aizvadītās nedēļas notikumu apskats.

Daugavpils ir viena no retajām pilsētām Eiropā, kura var lepoties ar mitrāju gandrīz pašā pilsētas centrā. Tā ir pārpurvojusies plaša teritorija, ko klāj niedru audzes, ir bagāta augu valsts un to apdzīvo liels skaits putnu un dažādu dzīvnieku.
Šī teritorija vizuāli pilsētvidi nedara pievilcīgu, turklāt, ar gadiem tā mainās, izžūst, un tas var novest pie unikālā dabas objekta izzušanas
Kā saglabāt šo dabas vērtību, nekaitējot videi un darot to vizuāli pievilcīgu cilvēka acij? Par to plāni Daugavpilī tiek kalti jau vismaz gadus trīsdesmit.
Pēc pusotra mēneša tie vainagosies ar jauna objekta - purva izziņas takas un purva parka atklāšanu. Jau veikti priekšdarbi, lai šis mitrājs pilsētā neizzustu. Turklāt, purva parks tiks digitalizēts, tam būs savs virtuālais gids un notiekošajam šajā parkā jau drīzumā varēs sekot no jebkuras pasaules malas.
*
Kā liecina prognozes, jau nākamnedēļ iestāsies meteoroloģiskais rudens un līdz ar to arī laiks kļūs vēsāks. Tāpēc paredzams, ka oktobra vidū varētu sākties arī apkures sezona. Pērn, strauji kāpjot apkures rēķiniem, cilvēki domāja veidus, kā siltumu ietaupīt. Lai gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pauž, ka siltumenerģijas tarifi šajā apkures sezonā būs zemāki, tomēr iedzīvotāji turpina mainīt savus paradumus, veikt māju siltināšanu un daudz ko citu. Kā efektīvāk taupīt siltumu?

Eiropas Komisijas rīkotajā Baltijas jūras konferencē īpaša uzmanība pievērsta pēc Otrā pasaules kara jūrā nogremdētajai munīcijai. Apmēram 300 000 tonnu nesprāgušas munīcijas joprojām atrodas Baltijas jūras dzelmē, radot piesārņojumu un kavējot saimnieciskās darbības attīstību jūrā. Par Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas vietām, apjomiem, piesārņojuma riskiem un jau radīto ietekmi plašāk sarunā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci Andu Ikaunieci.

Kas ir meža bunduļi? Šo Mareka Dombrovska un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Vidzicku ģimene Līgatnē: mamma Agnese, tētis Rihards ar bērniem Otto, Edvardu un Kārli.

Kāda ir muzeju un bibliotēku prakse, iesaistoties aktuālu, sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanā. Zaļā muzeja koncepts. Ko muzejam nozīmē ilgtspējas prakse un kā projektos iesaistās nevalstiskās organizācijas? Ar savām pārdomām dalās nozare iesaistītie cilvēki: Inga Surgunte, Inese Vaivare, Emīls Rotgalvis un Kaspars Vanags.

Turpinām stāstu par kādreizējā britu mūziķa, bet tagad pilntiesīga Austrālijas pavalstnieka Leo Seijera dzīves gaitām.

Par kaitējumu valsts ekonomikai un, ja tas saistīts ar kukuļošanu, sodiem jābūt bargākiem, tā uzskata bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Ko mācīties no Lemberga lietas, par leģendāro advokātu Grūtupu un politiķu spiedienu, arī par neatrisināto tiesneša Laukrozes slepkavību saruna ar Andri Guļānu Laikmeta krustpunktā.

Nesen pieņemti grozījumi Civillikumā nosaka, ka no 2024. gada jūlija slēgt laulību varēs arī bez liecinieku klātbūtnes. Kāpēc šādas izmaiņas, kāda ir vedēju loma kāzās agrāk un šodien un kādas ir aktuālās precību tendences.

Diskusija par Saeimā izskatītajiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem. Vai likums Latvijā ierobežos dzīvnieku mocītājus un pavairotājus? Kā tiks aizliegta suņu turēšana pie ķēdes? Raidījumā diskutē dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvis Jānis Patmalnieks.

Ciemojamies Talsos pie uzņēmējiem Ingas un Kalvja Sokoloviem. Viņi ģimenes uzņēmumā "Luula" veido dizainu bērnu mēbelēm, bet pašas mēbeles tiek gavatotas ārpakalpojumā kokpastrādes uzņēmumā. Talsos radītās mēbeles galvenokārt tirgo ārvalstīs.

Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā, Lai mana balstiņa skanēja tālu. Uz klausītāju atsūtītajiem jautājumiem par virstoņu dziedāšanu atbild Janta Meža, Dace Prūse un Valdis Muktupāvels.

Piedāvājam noklausīties Frnsuāzas Sagānas romāna "Itālijas debesis" fragmentus Jura Lejaskalna lasījumā. Romānu tulkojusi Inese Pētersone. 1982.gada ieraksts.

 

 

Turpynojom īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Aulejis pogostu i iteinis ļaudim. Vosorys golā „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab ite kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu ap dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom Aulejā.

Kolnasātas muzikālais pielikums

Nils Sakss Konstantinovs ir Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs. Viņš ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā (Mančestrā), specializējies bērnu un pusaudžu psihoterapijā, studējis arī reliģijpētniecību, iegūstot maģistra grādu teoloģijā Latvijas Universitātē. Ir daudzu publikāciju un vairāku prozas grāmatu autors.

Cilvēciskai kļūmei vai sīkai tehniskai ķibelei 10 kilometru augstumā var būt smagas sekas. Daudzas aviokatastrofas ir spilgts piemērs tam. Kas ir biežākie cēloņi nelaimēm aviācijā un vai krīzes brīdī ir iespējams ko darīt lietas labā?

Par četriem brālīšiem lapkritīšiem. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Par kaitējumu valsts ekonomikai un, ja tas saistīts ar kukuļošanu, sodiem jābūt bargākiem, tā uzskata bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Ko mācīties no Lemberga lietas, par leģendāro advokātu Grūtupu un politiķu spiedienu, arī par neatrisināto tiesneša Laukrozes slepkavību saruna ar Andri Guļānu Laikmeta krustpunktā.

Pirmatskaņojums. Oskara Vizbuļa romāna "Ja vīrietis prastu runāt" fragmentu iestudējums. 2. daļa. Dzintara Tilaka dramatizējums. Valda Lūriņa režija. Galvenajās lomās Valdis Lūriņš un Katrīna Griga, epizodēs Ieva Parša un Marija Bērziņa. 2023.gads.

Turpinām stāstu par kādreizējā britu mūziķa, bet tagad pilntiesīga Austrālijas pavalstnieka Leo Seijera dzīves gaitām.

Kāda ir muzeju un bibliotēku prakse, iesaistoties aktuālu, sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanā. Zaļā muzeja koncepts. Ko muzejam nozīmē ilgtspējas prakse un kā projektos iesaistās nevalstiskās organizācijas? Ar savām pārdomām dalās nozare iesaistītie cilvēki: Inga Surgunte, Inese Vaivare, Emīls Rotgalvis un Kaspars Vanags.

Par kaitējumu valsts ekonomikai un, ja tas saistīts ar kukuļošanu, sodiem jābūt bargākiem, tā uzskata bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Ko mācīties no Lemberga lietas, par leģendāro advokātu Grūtupu un politiķu spiedienu, arī par neatrisināto tiesneša Laukrozes slepkavību saruna ar Andri Guļānu Laikmeta krustpunktā.

Nils Sakss Konstantinovs ir Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs. Viņš ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā (Mančestrā), specializējies bērnu un pusaudžu psihoterapijā, studējis arī reliģijpētniecību, iegūstot maģistra grādu teoloģijā Latvijas Universitātē. Ir daudzu publikāciju un vairāku prozas grāmatu autors.

Kas ir meža bunduļi? Šo Mareka Dombrovska un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Vidzicku ģimene Līgatnē: mamma Agnese, tētis Rihards ar bērniem Otto, Edvardu un Kārli.

Turpynojom īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Aulejis pogostu i iteinis ļaudim. Vosorys golā „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab ite kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu ap dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom Aulejā.