Piedošana: vai vienmēr ir jāpiedod un kādās situācijās tas varbūt nav jādara

Neliels atskats vakardienas aktualitātēs.
*
4.jūnija vēstures notikumi

Būt vai nebūt Talsu novada Kolkas pamatskolai? Par to jau divus gadus risinājušās diskusijas starp skolas vadību, pašvaldības deputātiem un Talsu novada izglītības pārvaldi. Lēmums ir pieņemts – Kolkā nākamajā mācību gadā būs sešas klases. Tikmēr Latvijā ir citas skolas, kuru liktenis optimizācijas procesos joprojām nav izlemts.
*
Latvijā ir vairāk nekā 3-tūkstoš daudzdzīvokļu namu, kas atrodas uz zemes, kuras īpašnieks ir kāda fiziska vai juridiska persona. Līdz ar to vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju ik mēnesi spiesti zemes īpašniekam maksāt nomas naudu. Jau 2021. gadā tika pieņemts „Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī. Tā kā nauda zemes izpirkšanai lielai daļai iedzīvotāju nav, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā apstiprināja arī jaunu atbalsta aizdevumu, lai daudzdzīvokļu namu īpašnieki varētu atpirkt zemi zem mājas un izbeigt piespiedu nomas attiecības.

Apritējuši jau 50 gadi kopš veikts pirmais zvans, izmantojot mobilo telefonu. Ierakstu sērijā šonedēļ katru rītu ielūkojāmies pirmo mobilo telefonu vēsturē, kā šī sakaru attīstība mainīja cilvēku ikdienu, kā arī kādas priekšrocības un izaicinājumus tas radījis sabiedrībai. Šorīt plašāk par to, vai mobilais telefons ir atkarību raisoša ierīce tieši jauniešu ikdienā.
Nelielā Latvijas radio eksperimentā trīs vidusskolas vecuma jauniešiem no Rīgas skolēnu domes lūdzām trīs dienas atteikties no šīs viedierīces lietošanas.

„Gastronomijas tūrisms šonedēļ nonāca uzmanības centrā Liepājā, kur vienkopus pulcējās ne tikai Latvijas pavāri, bet arī eksperti no ārvalstīm. Runājot par tendencēm šajā jomā, priekšplānā izvirzās vietējie un sezonālie produkti, atslēgas vārdi – lēns, zaļš un ilgtspējīgs. Viens no uzdevumiem ir piesaistīt vietējo tūristu, kas spēs nodrošināt šo nišu arī nesezonā un ārpus Rīgas.
*
Turpinām sekot līdzi tam, kā svētkiem gatavojas Pāvilostas vidējās paaudzes deju kolektīvs "Mārsils" Zanes Kalniņas vadībā. Par šīs nedēļas dejotāju aktualitātēm stāsta Klāvs, kurš dejot sāka Pāvilostas bērnu deju kolektīvā, bet tagad dejo kopā ar saviem skolotājiem pieaugušo kolektīvā.

Mākslas muzeja "Rīgas Birža" krātuvēs uzzinām, kā bija jāattēlo svēto tēli, gleznojot ikonu. Pētām sudraba dzimtas koku, kas dāvināts zelta kāzu jubilejā baronam Eduardam fon Firksam un viņa sievai Antonijai. Necila koka figūriņa ar trim pērtiķēniem stāsta par izcilu latvieti Jāni Andreju Ozoliņu kurš Pirmā pasaules kara laikā bija profesors Kobes universitātē un, dzīvojot Japānā, publicējis virkni grāmatu par Latviju.

Pasēdēsim ar Sāru pie dzeltenā ezera un papļāpāsim par puikām, kas nedraudzējas ar skuķiem, kā arī par to, kāda kuram ir aste. Viena no lasītajām grāmatām būs ukrainietes Taņas Postavnas "Kad es biju lapsa", bet otra - zviedru rakstnieces Gunillas Bergstremas grāmata "Alfons un Milla".

Džīnas Vebsteres  stāsta "Garkājtētiņš" dramatizējums. Tajā stāstīts par meiteni, kurai kāds bagāts, nezināms labvēlis apmaksā mācības koledžā. Bet kas gan viņš ir - šis noslēpumainais Garkājtētiņš? Lomās: Aija Uzulēna – Džeroša Abote, Voldemārs Šoriņš – Teicējs un arī Garkājtētiņš. Komponists Māris Lasmanis, režisore Irēna Cērmane, skaņu režisors Ventis Sēlis. 1990. gada ieraksts. 

Ukrainas dziedātāja, pedagoģe un komponiste Vira Ibrjamova-Sivorakša tiešsaistē interesentiem no Latvijas māca ukraiņu tradicionālās dziesmas. Šī sadarbība 2022. gada augusta sākumā rezultējās dziedāšanas meistarklasēs Mētrienā un Drabešos, kā arī Viras dalībā Pirmajā starptautiskajā tradicionālās āra dziedāšanas festivālā “Dabā” Sāvienas pilskalnā.

uz studijas galda šoreiz divas grāmatas – „Aminori” izdotās Oskara Vailda lugas un eseja dialogā „Melu sairums”. Esejas fragmentus dialogā lasa tulkotājs Jānis Elsbersgs un aktieris Gundars Āboliņš.

Jānis Grodums. Viņa vieta latviešu rokmūzikas vēsturē nav apstrīdama – ne ar ko nesajaucamā, skarbā balss un lieliskās rokziņģes, kuras viņš sacerējis ne pārāk daudz, bet tieši tik, lai gandarīts varētu justies vispirms pats.

Pasaules čempionāts hokejā Latvijas izlasei pirmo reizi vēsturē noslēdzies pēc maksimālā desmit spēļu maratona, izcīnot bronzas medaļas. Tieši tāpēc studijā bronzas mača uzvaras vārtu autors Kristiāns Rubīns, valstsvienības rezultatīvākais spēlētājs šajā turnīrā Rihards Bukarts un treneris Artis Ābols.

Spēlē piedalās: Jānis Barbans, Gints Rasa, Inga Tenisa un Baiba Kiršteina.

Maija nogalē Stokholmas latviešu skola rīkojas diasporas skolotāju iedvesmas konferenci “Skolotājs ir Personība”, kas pulcēja latviešu skoliņu skolotājus no deviņām Eiropas valstīm. Par to, kā brīvprātīgi strādājot neizdegt, kur rast iedvesmu saglabāt latvisko, dzīvojot ārpus Latvijas, reportāžā no Stokholmas.

Šogad aprit 440 gadi, kopš noslēdzās Livonijas karš. Tas ir karš, kas izbeidza viduslaikus Latvijā, izbeidza tāda veidojuma kā Livonija pastāvēšanu un novilka mūsu reģionā jaunas valstu robežas. Par šī kara raksturu rezultātiem un valstīm, kas bija iesaistītas šai konfliktā, saruna ar vēsturnieku Valdi Klišānu.

Lai arī par Nikolausa Mollīna personību ir zināms visai maz, par "Latvijas Gūtenbergu" dēvētais grāmatiespiedējs ir ļoti būtisks dalībnieks kultūras izaugsmē Livonijas un arī mūsdienu Latvijas kontekstā. Pētām ne tikai Mollīna izdotās grāmatas, bet arī liecības par viņa laikabiedriem.

Valdis. "Staburaga bērni". Tā pamatā ir rakstnieka bērnības atmiņas. 2. daļa. Lomās Vera Singajevska, Imants Skrastiņš, Dina Kuple, Ēvalds Valters, Edgars Siliņš, Raimonds Gruntiņš, Daiga Suharevska, Juris Lapše. Radio ieraksts tapis 1984. gadā.

Tiekamies ar ārsti, kuras ikdienas pienākumi ļauj ieskatīties medicīnas nākotnē. Prom no skalpeļiem un adatām, lai dzīvo jauno medicīnas tehnoloģiju pasaule. Mūsu viešņa - radioloģe, diagnostiķe, Latvijas Radiologu asociācijas prezidente, profesore Maija Radziņa.

Īlons Masks ziņo, ka "Neuralink" smadzeņu čipa eksperimenti uz primātiem ir bijuši veiksmīgi. Tas aizvien nedod zaļo gaismu veikt šos eksperimentus uz cilvēkiem. Kāpēc mums ir vajadzīgi šādi attālinātas komunikācijas rīki un kā jau šobrīd paralizēti pacienti vai cilvēki ar kustību traucējumiem var sazināties ar apkārtējo pasauli un labāk to "sajust"?

Aitu gans. Pasaku stāsta Uldis Vazdiks

Savu reizi katram var būt brīdis, kad jāuzstājas vai kas svarīgs jādara publikas priekšā. Tā var būt uzstāšanās, prezentācija vai vienkārši apsveikuma vārdi. Bet ko iesākt, ja pēkšņi pārņem lampu drudzis? Ko darīt šādās situācijās un kā sev palīdzēt?

Svētība. Kas īsti ir Dieva svētība? Šo vārdu lieto bieži dažādos kontekstos, kā iespējams šo svētību saņemt, vai tā ir kāda garīga substance. Kā tā var izplatīties un kā būtu jārīkojas, lai to nepalaistu garām.

Jānis Grodums. Viņa vieta latviešu rokmūzikas vēsturē nav apstrīdama – ne ar ko nesajaucamā, skarbā balss un lieliskās rokziņģes, kuras viņš sacerējis ne pārāk daudz, bet tieši tik, lai gandarīts varētu justies vispirms pats.

Ukrainas dziedātāja, pedagoģe un komponiste Vira Ibrjamova-Sivorakša tiešsaistē interesentiem no Latvijas māca ukraiņu tradicionālās dziesmas. Šī sadarbība 2022. gada augusta sākumā rezultējās dziedāšanas meistarklasēs Mētrienā un Drabešos, kā arī Viras dalībā Pirmajā starptautiskajā tradicionālās āra dziedāšanas festivālā “Dabā” Sāvienas pilskalnā.

uz studijas galda šoreiz divas grāmatas – „Aminori” izdotās Oskara Vailda lugas un eseja dialogā „Melu sairums”. Esejas fragmentus dialogā lasa tulkotājs Jānis Elsbersgs un aktieris Gundars Āboliņš.

Spēlē piedalās: Jānis Barbans, Gints Rasa, Inga Tenisa un Baiba Kiršteina.

Tiekamies ar ārsti, kuras ikdienas pienākumi ļauj ieskatīties medicīnas nākotnē. Prom no skalpeļiem un adatām, lai dzīvo jauno medicīnas tehnoloģiju pasaule. Mūsu viešņa - radioloģe, diagnostiķe, Latvijas Radiologu asociācijas prezidente, profesore Maija Radziņa.

Pasēdēsim ar Sāru pie dzeltenā ezera un papļāpāsim par puikām, kas nedraudzējas ar skuķiem, kā arī par to, kāda kuram ir aste. Viena no lasītajām grāmatām būs ukrainietes Taņas Postavnas "Kad es biju lapsa", bet otra - zviedru rakstnieces Gunillas Bergstremas grāmata "Alfons un Milla".