Atkārtojums. Raidījums "Stiprie stāsti" ciemojas pie uzņēmējas Lauras Nikolovskas Madonā. Lauras sapnis jau bērnībā bija kļūt par uzņēmēju. Pēc 10 Rīgā nodzīvotiem gadiem viņa ar ģimeni atgriezās dzimtajā Madonā. Uzrakstīja projektu NVA "Radi darba vietu sev pats" un startēja Madonas pašvaldības konkursā un par saņemto finansējumu pirms nepilniem 2 gadiem atvēra Madonā kafejnīcu "Kūku feja". Laura cep kūkas un pieņēmusi darbā pārdevēju.

Atskats vakardienā.
*
Diena vēsturē.

Dzīves skaistuma apliecinājums , krāsu prieks un harmonija – ir vadmotīvi, kas vieno divas jaunās izstādes, ko šonedēļ atklāja Jūrmalas muzejā. Viena no tām ir Laines Kainaizes jubilejas izstāde Piepildītais laiks, bet otra – Baibas Sprances jaunākais veikums – izstāde Deviņi saulrieti.
*
Šogad Valmieras Drāmas teātrim aprit simts gadu un šo apaļo jubileju tas sagaidīs pilsētas bijušajā katlu mājā, kas aizvadītā gada nogalē pārtapa par pagaidu mājvietu, kamēr ritēs rekonstrukcijas darbi teātra ēkai. Šī pagaidu mājvietas izveide – industriālas ēkas pārvēršana teātrim atbilstošās telpās – notikusi ļoti īsā laikā, tikai divarpus mēnešos. Un Kurtuvē jau aizvadītā gada nogalē bija pirmās izrādes.

Nedēļas svarīgākie notikumi ārvalstīs un pašu mājās, par ko esam vēstījuši ziņu izlaidumos. Šoreiz jāizceļ skandāli Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un piedāvājumi mediķu atalgojuma sistēmas maiņai, pārplūdusī Gauja pie Ādažiem un Carnikavas, medikamentu trūkums aptiekās slimošanas un gripas epidēmijas sezonā, Krievijas viltus pamiers un bijušā pāvesta Benedikta bēres.

Šonedēļ pieaudzis bojāgājušo skaits pēc Krievijas gadu mijā īstenotā raķešu un dronu uzlidojuma Kijivai. No gūtajām traumām slimnīcās miruši vēl divi cilvēki - līdz ar to gadu mijas uzlidojumI Kijivai kopumā paņēmuši trīs cilvēku dzīvības, bet vairāki desmiti ievainoti. Pauzi starp jauniem uzbrukumiem galvaspilsētas iedzīvotāji izmanto, lai sakoptu raķešu nodarītos postījumus un palīdzētu smagāk cietušajiem.
*
Upīte ir neliels ciems Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnu pagastā, kas plašāk pazīstams ar savu nemateriālo kultūras mantojumu un vecāko latgaliešu festivālu Upītes uobeļduorzs. Ar mērķi attīstīt tūrismu vietējā biedrība pirms trīs gadiem iegādājās likvidētās Upītes pamatskolas ēku. Nu jau pusotru gadu bijušajā angļu valodas klasē profesionālus ierakstu studijas pakalpojumus sniedz Māris Keišs, kurš aizgājis no labi apmaksāta darba Rīgā un pārcēlies uz dzimto pusi Latgalē, lai pievērstos savam bērnības sapnim un darbotos skaņas apstrādes pasaulē.

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) šonedēļ nevarēja izsludināt vairākas reģionu programmas, jo pērnā gada nogalē tika pārtraukts Latvijas valsts mežu (LVM)  ziedojuma princips. Tas ir sāpīgs zaudējums kultūras nozarei īpaši Latvijas reģionos, kur svarīgas arī nelielas summas, par to Latvijas Radio intervijā runā VKKF padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe. Šobrīd tiks meklēti risinājumi un turpināsies diskusijas ar valdību, kā trūkstošo finansējumu rast valsts budžetā.

Troksnis ir briesmīgs, bet vainīgo neredz. Šo Hugo Leontjeva mīklu un citas skanīgākās pagājušā gada mīklas min kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" saime: Artūrs Gailis, Anete Toča un Gints Ozoliņš.

 

 

Mūsu priekšā apgāda "Neputns" izdotā un plaši ilustrētā grāmata "Elegantā Rīga. Kultūrvēsturisks stāsts par modi un dzīvesstilu Latvijā 1918.–1940. gadā". Studijā ir pētījuma autore Inita Saulīte-Zandere un vēsturniece Ineta Lipša. Mēģināsim saprast, kas bija raksturīgs modei Latvijas Republikas pirmajās desmitgadēs un kas šajā laikā ietekmēja  dažādu sociālo grupu dzīves stilu un intereses.

Šomēnes aprit astoņdesmit gadi, kopš pasaulē nāca amerikāņu mūziķis, kā mēs teiktu - dziesminieks - Džims Kroči. Patiesu atzinību dzīves laikā viņam bija lemts izbaudīt vien dažus gadus, bet šodien viņš skaitās folkmūzikas ikona.

Laikmeta krustpunktā desmitiem izcilu Latvijas cilvēku dalījušies ar savām pārdomām. Rakstnieki un politiķi, uzņēmēji un aktieri, komponisti, bijušie prezidenti, arī ģenerāļi, žurnālisti, diriģenti un mācītāji. Karš ar bērna acīm un tagad; kā nezaudēt cerību un kur rast spēku – spilgtākās atziņas šoreiz raidījumā.

Ko nozīmē būt atbalstošam vecākam bērna sporta aktivitātēs un profesionālajos treniņos? Kopā ar vecākiem, ekspertiem un sporta treneriem skaidrojam Ģimenes studijā.

Vai jauns gads nozīmē arī jaunu dzīvi sev un savam mīlulim? Kāpēc no mūsu suņa vai kaķa nevar pieprasīt psiholoģisko atbalstu, bet tas viņam jāgrib dot pašam? Kā pilnmēness ietekmē mūs un mūsu mājdzīvniekus, raidījumā skaidro psihoterapeits Andis Geste.
 

Ciemojamies pie konkursa "Sējējs" laureāta nominācijā "Jaunais, veiksmīgais zemnieks" - Gata Atmata Ogres novada Madlienas pagasta "Vērmelēs". Gatis izveidojis uzņēmumu "Atmati" un audzē 370 aitas un jērus. Uzcelts arī cehs gaļas fasēšanai un saimnieks gaļu arī vītina.

Jaunā Rīgas teātra iestudējums "Latviešu stāsti", kas šajā teātrī sākās 2004.gadā. Tos sadarbībā ar   režisoru Alvi Hermani veidoja aktieri paši, meklējot savu stāstu prototipus. Baibas Brokas stāsts, kura pamatā ir Agras Romanovskas  vitālais - brīžiem  skaudrais, brīžiem smieklīgais - atskats uz savu jaunību un attiecībām ar vīriešiem.

 

 

Ar Dīnvydlatgolys NVO atbolsta centra koordinatoru, Europe direct centra vadeituoju Oskaru Zuģicki runuosim par eiropeisku i pylsūnisku sabīdreibu i tuos styprynuošonys nūzeimi Latgolā i Latvejā, demokratejis izpratni. Pārnejuo goda golā jis beja  vīns nu pretendentu iz 2022. goda Eiropys cylvāka Latvejī titulu. Jamūt vāra Oskara dorbu pi Eiropys kūpejūs vierteibu styprynuošonys Latvejā i Latvejis vuorda celšonu sauleitē Eiropā.

Kolnasātas muzikālais pielikums.
Dziesmas iesaka daugavpilietis, Eiropas cilvēks Latvijā 2022 nominants Oskars Zuģickis

Gada nogalē ar jaunu dziesmu „Vēstule Tev”, kas izskan ar ļoti īpašu un personīgu vēstījumu, klajā nākusi dziedātāja Samanta Tīna. Singlam tapis arī videoklips, kas filmēts Cesvaines pilī, un tajā izmantotas 1000 sveces. To radītā sajūta pilnībā atspoguļojusi dziedātājas sākotnējo ieceri.

Dzīvā daba ir unikāla spējā pielāgoties un taupīt resursus. No tās varam mācīties, kā izdzīvot ekstrēmos apstākļos, tostarp, kā sasildīties. Laikā, kad energoresursu cenas kāpj un Eiropā meklē veidus, kā lētāk uzturēt siltumu, palīgā nāk idejas no biomimikrijas.

Pasaka par pogu. Pasaku stāsta Marta Grigale
(Latvijas Radio darbinieki stāsta savas mīļākās pasakas)

LTV raidījuma atkārtojums

Valdemāra Kārkliņa salonkomēdija "Sarkanvīns". 3. daļa. Lomās Roberts Zēbergs, Ilze Rūdolfa, Valdis Liepiņš, Juris Strenga, Astrīda Gulbe. Režisors un teicējs Harijs Gerhards. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992.gada ieraksts.

Šomēnes aprit astoņdesmit gadi, kopš pasaulē nāca amerikāņu mūziķis, kā mēs teiktu - dziesminieks - Džims Kroči. Patiesu atzinību dzīves laikā viņam bija lemts izbaudīt vien dažus gadus, bet šodien viņš skaitās folkmūzikas ikona.

Mūsu priekšā apgāda "Neputns" izdotā un plaši ilustrētā grāmata "Elegantā Rīga. Kultūrvēsturisks stāsts par modi un dzīvesstilu Latvijā 1918.–1940. gadā". Studijā ir pētījuma autore Inita Saulīte-Zandere un vēsturniece Ineta Lipša. Mēģināsim saprast, kas bija raksturīgs modei Latvijas Republikas pirmajās desmitgadēs un kas šajā laikā ietekmēja  dažādu sociālo grupu dzīves stilu un intereses.

Laikmeta krustpunktā desmitiem izcilu Latvijas cilvēku dalījušies ar savām pārdomām. Rakstnieki un politiķi, uzņēmēji un aktieri, komponisti, bijušie prezidenti, arī ģenerāļi, žurnālisti, diriģenti un mācītāji. Karš ar bērna acīm un tagad; kā nezaudēt cerību un kur rast spēku – spilgtākās atziņas šoreiz raidījumā.

Gada nogalē ar jaunu dziesmu „Vēstule Tev”, kas izskan ar ļoti īpašu un personīgu vēstījumu, klajā nākusi dziedātāja Samanta Tīna. Singlam tapis arī videoklips, kas filmēts Cesvaines pilī, un tajā izmantotas 1000 sveces. To radītā sajūta pilnībā atspoguļojusi dziedātājas sākotnējo ieceri.

Troksnis ir briesmīgs, bet vainīgo neredz. Šo Hugo Leontjeva mīklu un citas skanīgākās pagājušā gada mīklas min kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" saime: Artūrs Gailis, Anete Toča un Gints Ozoliņš.

 

 

Ar Dīnvydlatgolys NVO atbolsta centra koordinatoru, Europe direct centra vadeituoju Oskaru Zuģicki runuosim par eiropeisku i pylsūnisku sabīdreibu i tuos styprynuošonys nūzeimi Latgolā i Latvejā, demokratejis izpratni. Pārnejuo goda golā jis beja  vīns nu pretendentu iz 2022. goda Eiropys cylvāka Latvejī titulu. Jamūt vāra Oskara dorbu pi Eiropys kūpejūs vierteibu styprynuošonys Latvejā i Latvejis vuorda celšonu sauleitē Eiropā.