Atkārtojums. Ogres novada Ķeipenes pagasta "Ķentenos" pirmie augļu koki tik iestādīti 1992. gadā. Tagad tēva uzsākto darbu turpina dēls - agronoms Egils Kalva. 10 ha viņš audzē ābeles, upenes, avenes un vīnogas - gan uz lauka, gan siltumnīcā. Arī Egila sieva Sanita ir agronome, abi iepazinās, studējot LLU, un tagad audzina 2 meitas - Gunu un Māru. "Ķenteni" ir ģimenes saimniecība un Egilam darbos palīdz gan sieva, gan citi ģimenes locekļi. Saimniekam ir arī 18 bišu saimes, bet dīķos aug karpas.

Ūsiņdienas rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas valda visu gadu. Viena no ievērojamākajām dienām latviešu zemkopja kalendārā ir Ūsiņdiena, kura svinēta aprīļa beigās. Kas tad īsti Ūsiņš ir? Raidījumā, gaidot Ūsiņdienu, dzied mūzikas grupas "Tarkšķi", "Ceiruleits", "Der" un "Banga" dalībnieki.

Vakardienas notikumi.
*
Šī diena vēsturē.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica projekta „Re:Check melu un maldu apskats.
*
Lai popularizētu sava novada uzņēmēju, mājražotāju un amatnieku ražojumus, vai pakalpojumus, daudzos novados ir izveidota savas preču zīmes, kas ir kā apliecinājums, ka konkrētās preces izcelsmes vieta ir tieši šis novads. Piemēram, „Radīts Cēsu novadā, vai Siguldas novadā, vai radīts piejūrā. Tāda ir arī preču zīme - „Radīts Valmieras novadā, kuras apliecinājumi tika pasniegti arī šonedēļ.

Aizvadītās nedēļas notikumu apskats.

Aizkustinoši satiekas kormūzika un teātra māksla - šovakar pirmizrādi Liepājas teātrī piedzīvos iestudējums - „Tēvs klusums.

Šovakar Liepājas teātrī gaidāma pirmizrāde Rasas Bugavičutes-Pēces lugai „Tēvs klusums, ko iestudējis režisors un teātra valdes loceklis mākslinieciskos jautājumos Valters Sīlis. Uz teātra skatuves satiekas kormūzika un teātra māksla, kas bijis viens no izaicinājumiem, atzīst režisors. Līdzās aktieru darbam uz Liepājas teātra skatuves, šajā izrādē nozīmīga loma atvēlēta korim „Laiks. Izrāde „Tēvs klusums - atklāj stāstu par sabiedrībā atzītu kordiriģentu un viņa meitas dzīvi, kura nav piedzīvojusi tēva klātbūtni.
*
Rihards Ruska ir jaunais zinātnieks, kurš izvirzīts dalībai prestižajā Nobela laureātu un jauno pētnieku tikšanās pasākumā Vācijā. Šis ir pirmais gads, kad pasākumā tiks pārstāvēta arī Latvija. Rihards Ruska ir jaunais zinātnieks, kurš strādā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā un par pētījumiem saistībā ar luminiscējošiem materiāliem viņš saņēmis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Jauno zinātnieku balvu.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pēdējo izstādi pagaidu telpās – „Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija” – pirmdien, 8. aprīlī, papildināja spoža Imanta Lancmaņa lekcija. Rundāles pils atjaunotājs pauda arī viedokli par Mežotnes pils nenonākšanu privātās rokās, bet pievienošanu Rundāles muzejam.

Garš tārps uz koka kājām - no ciema uz ciemu, no mājas uz mājām. Šo Rasas Sofijas Grimmas un klausītāju atsūtītās mīklas min Kukaiņu ģimene Ulbrokā: mamma Inese un tētis Toms ar bērniem Evu un Eduardu.

Senās kara dziesmas apkopotas vīru kopas „Vilki” jaunajā albumā „Dievs līdz’ manim izdienēt”, kurā izdzīvoti latviešu karavīru likteņi un gaitas no 15. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta beigām. Par ierakstu un gaidāmo koncertu Kultūras rondo stāsta kopas dalībnieki Andris Balceris un Uģis Treide.

Neatzītu ģēniju nav. Agri vai vēlu katrs ģēnijs atrod savu auditoriju. Tāds bija arī beļģu dziesminieks Žaks Brels, lai gan bieži viņš tiek uzskatīts par franču mākslinieku. Daļa taisnības tur ir, jo īstos panākumus Brels sāka gūt tieši Francijā. Šonedēļ apritēja 95 gadi kopš viņa dzimšanas un raidījumā ieklausīsimies dažās no Žaka Brela populārākajām dziesmām.

Mūsu valstī nav pateikts, ka prioritāte ir bērni visās jomās, tāpēc arī ir tik bēdīga situācija ar jauniešu fizisko formu un veselību, tā uzskata basketbola leģenda Valdis Valters. Cik biezu ādu uzaudzēja, spēlējot padomju izlasē, un kāpēc var pretendēt uz Lietuvas pasi, kā piedalījās "Latvijas ceļa" dibināšanā un arī par dzīvi sociālajos tīklos saruna ar Valdi Valteru.

Kā atpazīt uzmākšanos un seksuālu vardarbību, kā pasargāt sevi un kā novērst šādas situācijas? Kā rīkoties, kad šķiet, ka tas notiek, un kas vēl jādara no likumiskā viedokļa, lai sabiedrība justos droši?

Kristīna Sprūdža no Cēsu novada Liepas pagasta pērn konkursā "Sakoptākais mežs" saņēma meža nozares balvu "Zelta čiekurs" par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Viņa lepojas ar vecvectēva kara laikā izglābto, 300 gadus veco priedi un pandēmijas laikā pašu stādīto mežu.

Ūsiņdienas rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas valda visu gadu. Viena no ievērojamākajām dienām latviešu zemkopja kalendārā ir Ūsiņdiena, kura svinēta aprīļa beigās. Kas tad īsti Ūsiņš ir? Raidījumā, gaidot Ūsiņdienu, dzied mūzikas grupas "Tarkšķi", "Ceiruleits", "Der" un "Banga" dalībnieki.

Janas Egles romāna "Svešie jeb miļeņkij ti moi" dramatizējums piecos vakaros, astoņos stāstos. Dramatizējuma autori Dzintars Tilaks un Intars Rešetins. Režisors Intars Rešetins, skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Darbojas: Indra Briķe, Vita Vārpiņa, Artis Robežnieks, Veronika Plotņikova, Intars Rešetins un Grēta Rešetina. 4.vakars.

Tūp izdavums, kas veļteits augu nūsaukumim latgaliski - Augu vuordineica. Tymā kūpā byus puorskaiteiti vaira kai 300 augu nūsaukumi latgalīšu i vēl cytuos septenuos volūduos. Aiz tam šudiņ mes kūpā ar raidejuma producenti Gunu Igavenu asim nūbraukušs iz Viļānim pi ituo izdavuma idejis autoris, žurnalistis i gruomotu redaktoris Marutas Latkovskas, kuru cīši interesej augu pasauļs, taidā veidā savynūt obejis juos izgleiteibys – filologeju i duorzkūpeibu vīnā unikalā materialā.

Kolnasātas muzikālais pielikums

Pēteris Vasks - komponists

Mūsu Mēness ir tik ierasts objekts debesīs, ka ir grūti iztēloties, kāda ainava pavērtos citu planētu debess jumā. Ko zinām par Saules sistēmas mēnešiem? Kāda ir to daudzveidība un kas notiktu, ja mūsu pavadonis pēkšņi pazustu?

Par atgadījumu kādā vakarā. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Mūsu valstī nav pateikts, ka prioritāte ir bērni visās jomās, tāpēc arī ir tik bēdīga situācija ar jauniešu fizisko formu un veselību, tā uzskata basketbola leģenda Valdis Valters. Cik biezu ādu uzaudzēja, spēlējot padomju izlasē, un kāpēc var pretendēt uz Lietuvas pasi, kā piedalījās "Latvijas ceļa" dibināšanā un arī par dzīvi sociālajos tīklos saruna ar Valdi Valteru.

Janas Egles romāna "Svešie jeb miļeņkij ti moi" dramatizējums piecos vakaros, astoņos stāstos. Dramatizējuma autori Dzintars Tilaks un Intars Rešetins. Režisors Intars Rešetins, skaņu režisore Kristīne Zolotorenko Darbojas: Indra Briķe, Vita Vārpiņa, Artis Robežnieks, Veronika Plotņikova, Intars Rešetins un Grēta Rešetina. 5.vakars.

Neatzītu ģēniju nav. Agri vai vēlu katrs ģēnijs atrod savu auditoriju. Tāds bija arī beļģu dziesminieks Žaks Brels, lai gan bieži viņš tiek uzskatīts par franču mākslinieku. Daļa taisnības tur ir, jo īstos panākumus Brels sāka gūt tieši Francijā. Šonedēļ apritēja 95 gadi kopš viņa dzimšanas un raidījumā ieklausīsimies dažās no Žaka Brela populārākajām dziesmām.

Senās kara dziesmas apkopotas vīru kopas „Vilki” jaunajā albumā „Dievs līdz’ manim izdienēt”, kurā izdzīvoti latviešu karavīru likteņi un gaitas no 15. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta beigām. Par ierakstu un gaidāmo koncertu Kultūras rondo stāsta kopas dalībnieki Andris Balceris un Uģis Treide.

Mūsu valstī nav pateikts, ka prioritāte ir bērni visās jomās, tāpēc arī ir tik bēdīga situācija ar jauniešu fizisko formu un veselību, tā uzskata basketbola leģenda Valdis Valters. Cik biezu ādu uzaudzēja, spēlējot padomju izlasē, un kāpēc var pretendēt uz Lietuvas pasi, kā piedalījās "Latvijas ceļa" dibināšanā un arī par dzīvi sociālajos tīklos saruna ar Valdi Valteru.

Pēteris Vasks - komponists

Garš tārps uz koka kājām - no ciema uz ciemu, no mājas uz mājām. Šo Rasas Sofijas Grimmas un klausītāju atsūtītās mīklas min Kukaiņu ģimene Ulbrokā: mamma Inese un tētis Toms ar bērniem Evu un Eduardu.

Tūp izdavums, kas veļteits augu nūsaukumim latgaliski - Augu vuordineica. Tymā kūpā byus puorskaiteiti vaira kai 300 augu nūsaukumi latgalīšu i vēl cytuos septenuos volūduos. Aiz tam šudiņ mes kūpā ar raidejuma producenti Gunu Igavenu asim nūbraukušs iz Viļānim pi ituo izdavuma idejis autoris, žurnalistis i gruomotu redaktoris Marutas Latkovskas, kuru cīši interesej augu pasauļs, taidā veidā savynūt obejis juos izgleiteibys – filologeju i duorzkūpeibu vīnā unikalā materialā.