Svētdiena, 2025. gada 6. jūlijs
Vārda diena: Anrijs, Arkādijs
Rīta pārraides |
||
05:58 |
Latvijas himna | |
06:00 |
Ziņas | |
06:05 |
Labrīt | |
06:30 |
Ziņas | |
06:33 |
Labrīt | |
06:36 |
Sporta ziņas | |
06:41 |
LabrītAizkraukles mazdārziņu teritoriju izmantos Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvei.
| |
07:00 |
Ziņas | |
07:06 |
LabrītArlietu ministra amata kandidāte Baiba Braže arvien pārdomā iespēju pievienoties partijaiPašlaik potenciālajai ārlietu ministrei Baibai Bražei pārliecība rīt, 19. aprīlī, Saeimā saņemt pozitīvu balsojumu ir no trim koalīcijas partijām – "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Tā Braže izteicās Latvijas Radio. Vada:
| |
07:30 |
Ziņas | |
07:33 |
Sporta ziņas | |
07:38 |
LabrītEiropas Savienības valstu līderi šodien tikšanās Briselē.
Vada:
| |
07:48 |
Eiropa šodien | |
07:52 |
Labrīt | |
08:00 |
Ziņas | |
08:06 |
LabrītIeskats raidījumā "Atvērtie faili".
| |
08:30 |
Ziņas | |
08:33 |
Sporta ziņas | |
08:38 |
LabrītStūra mājā atklāj pretošanās kustībai "Nacionālā sardze" veltītu izstādiŠodien, 18. aprīlī, Stūra mājā atklās jaunu izstādi, veltītu pretošanās kustībai "Nacionālā sardze" un tās vadītājam Jūlijam Bračam. Organizāciju izveidoja 1941.gada nogalē. Tajā darbojās galvenokārt patriotiski noskaņoti jaunieši, kas pēc Sarkanās armijas atkāpšanās vāca un pētīja čekas galvenajā mājā steigā pamestos dokumentus. Apzināja liecības par čekas veiktajām represijām un noziegumiem.Līdz ar padomju otro okupāciju organizācijas dalībnieki devās trimdā, daļu dokumentu paņemot sev līdzi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dokumenti nonāca Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Vada:
| |
09:00 |
Ziņas | |
09:05 |
Kā labāk dzīvotJaunas prasmes var apgūt arī vecumdienās, jeb projekts "Vecums nav šķērslis"Vecums ir īstais brīdis apgūt ko jaunu un iekarot jaunas virsotnes, tostarp rūpēties par sevi un papildināt zināšanas. Kā veicas projektā "Vecums nav šķērslis" un kā izdodas sasniegt izvirzītos mērķus – uzlabot senioru dzīves kvalitāti Baltijas valstīs? Vada:
| |
10:00 |
Ziņas | |
10:05 |
Zināmais nezināmajāPētniekiem kļūst skaidrāki gan epilepsijas cēloņi, gan slimības gaitaGrūti atrast otru tādu slimību, ap kuru būtu apvīti tik daudz mīti un aizspriedumi, kā epilepsija. Lai arī par šo slimību aizvien ir daudz nezināmā, pētniekiem kļūst skaidrāki gan epilepsijas cēloņi, gan slimības gaita. Tas paver ceļu nākotnes terapijām, kuru vidū ir gan gēnu rediģēšana, gan cilmes šūnu transplantācija. Vada:
| |
11:00 |
Ziņas | |
11:05 |
Kultūras rondoVenēcijas mākslas biennāles trīs pirmsatklāšanas dienas
|
Dienas pārraides |
||
12:00 |
Ziņas | |
12:05 |
PusdienaCeturtdiena, 18. aprīlis pl. 12:00 | |
12:30 |
Krustpunktā | |
12:31 |
Atvērtie faili#162 Kāpēc valsts mežu izmantošanā joprojām toni nosaka koku cirtēji, nevis zinātnieki?Atvērtie faili jaunākajā epizodē pēta balansu starp ekonomiskajām un dabas aizsardzības interesēm jautājumos, kas skar Latvijas dabas bagātības. Stāsta fokusā ir Eiropas nozīmes biotopu aizsardzība un mežu izciršana. Vada:
| |
13:00 |
Ziņas | |
13:05 |
KrustpunktāKrustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru KorčaginuKrustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Vada:
| |
14:00 |
Ziņas | |
14:05 |
Ģimenes studijaKāds risinājums iespējams situācijā - tētis man atļāva, mamma nē?Kā rast kopsaucēju, ja vecākiem ir domstarpības vai pat dažādi uzskati audzināšanas jautājumos? Kā jūtas bērni, ja vecākiem ir atšķirīgi viedokļi par noteikumiem ģimenē, ja vecāki savā starpā nevar vienoties drīkst vai nedrīkst, ļaut vai nē? Kāds ir risinājums situācijā - tētis man atļāva, mamma nē? Vada:
| |
15:00 |
Ziņas | |
15:05 |
Šīs dienas acīmIļjas Ripsa protesta akcija 1969.gada aprīlī Rīgā pie Brīvības pieminekļa1969. gada 13. aprīlī Rīgas centrā pie Brīvības pieminekļa apmēram 20 gadus jauns cilvēks atritina plakātu krievu valodā, uz kurā ir rakstīts "Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju". Viņš ar degvielu piesūcinātā apģērbā, uzrauj sērkociņu un aizdedzinās. Tas ir Rīgā dzimušais un līdz tam arī Rīgā dzīvojošais ebreju students Iļja Ripss. Par viņu un viņa īstenoto protesta akciju saruna ar Žaņa Lipkes memoriāla direktori Lolitu Tomsoni. Vada:
| |
15:34 |
Grāmatai pa pēdam. Latviešu grāmatai 500Latviešu romāna dzimšana: Māteru Jura darbs "Sadzīves viļņi"Par Latviešu romāna dzimšanu 19. gadsimta otrajā pusē liecina divi romāni. Sāksim ar Māteru Jura romānu „Sadzīves viļņi”, kurā muižas dzīves atspoguļojums savijies ar autora vērojumiem darba gaitās. Iepazīstam arī Māteru Jura temperamentīgo un apsviedīgo dabu. Vada:
| |
16:00 |
Ziņas | |
16:05 |
PēcpusdienaCeturtdiena, 18. aprīlis, pl. 16:00
| |
16:44 |
Drošinātājs | |
17:00 |
Ziņas | |
17:05 |
Starpbrīdis ar Tomu GrēviņuVai aromāts no Latvijas var apdullināt Helsinku iedzīvotājus?Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) noraida Somijas un Latvijas medijos izskanējušo informāciju, ka Ķemeru Nacionālajā parkā esošie sērūdeņi varētu būt iemesls nepatīkamajam aromātam Somijas galvaspilsētā Helsinkos. Vada:
| |
17:30 |
Ziņas | |
17:33 |
Starpbrīdis ar Tomu Grēviņu |
Vakara pārraides |
||
18:00 |
ZiņasCeturtdiena, 18. aprīlis, pl. 18:00 | |
18:15 |
Atvērtie faili#162 Kāpēc valsts mežu izmantošanā joprojām toni nosaka koku cirtēji, nevis zinātnieki?Atvērtie faili jaunākajā epizodē pēta balansu starp ekonomiskajām un dabas aizsardzības interesēm jautājumos, kas skar Latvijas dabas bagātības. Stāsta fokusā ir Eiropas nozīmes biotopu aizsardzība un mežu izciršana. Vada:
| |
18:43 |
Mūzika | |
19:00 |
Ziņas | |
19:05 |
MonopolsMūziķe Kristīne Pāže: Manas dziesmas ir autobiogrāfiskas un patiesi pieredzes stāstiŠis stāsts skan "Kautkaili". Ar šīs dziesmas motīvu Monopols uzsāk sarunu ar mūziķi, kas iet ceļu, kuru viegli pamanīt, jo atšķiras laikā, kad mūzika griežas straujā karuselī. Dziedātāja, komponiste, grupas "Kautkaili" soliste Kristīne Pāže. Vada:
| |
20:00 |
Ziņas | |
20:05 |
Kā labāk dzīvotJaunas prasmes var apgūt arī vecumdienās, jeb projekts "Vecums nav šķērslis"Vecums ir īstais brīdis apgūt ko jaunu un iekarot jaunas virsotnes, tostarp rūpēties par sevi un papildināt zināšanas. Kā veicas projektā "Vecums nav šķērslis" un kā izdodas sasniegt izvirzītos mērķus – uzlabot senioru dzīves kvalitāti Baltijas valstīs? Vada:
| |
20:45 |
Labu naktiKā vilks ciemos gāja. Pasaku stāsta Harijs Misiņš
| |
21:00 |
Ziņas vieglajā valodā | |
21:05 |
KrustpunktāKrustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru KorčaginuKrustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Vada:
| |
22:00 |
Ziņas | |
22:05 |
Ielūdz RadioteātrisLatvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā. 3. daļaGREGRĪ jeb Valdis Grēviņš un Jānis Grīns "Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā". 3. daļa. Radiovarianta autors Kārlis Pamše. Režisors Harijs Gerhards. 1988. gada ieraksts. | |
22:41 |
Mūzika | |
23:00 |
Ziņas | |
23:15 |
Drošinātājs | |
23:30 |
Mūzika |
Nakts pārraides |
||
00:59 |
Mūzika | |
02:58 |
Mūzika | |
03:59 |
Mūzika | |
04:58 |
Mūzika | |
00:00 |
Nakts ziņas | |
00:06 |
Kultūras rondoVenēcijas mākslas biennāles trīs pirmsatklāšanas dienas
| |
01:00 |
Nakts ziņas | |
01:05 |
Mūzika | |
02:00 |
Nakts ziņas | |
02:05 |
MonopolsMūziķe Kristīne Pāže: Manas dziesmas ir autobiogrāfiskas un patiesi pieredzes stāstiŠis stāsts skan "Kautkaili". Ar šīs dziesmas motīvu Monopols uzsāk sarunu ar mūziķi, kas iet ceļu, kuru viegli pamanīt, jo atšķiras laikā, kad mūzika griežas straujā karuselī. Dziedātāja, komponiste, grupas "Kautkaili" soliste Kristīne Pāže. Vada:
| |
03:00 |
Nakts ziņas | |
03:05 |
Mūzika | |
04:00 |
Nakts ziņas | |
04:05 |
Ģimenes studijaKāds risinājums iespējams situācijā - tētis man atļāva, mamma nē?Kā rast kopsaucēju, ja vecākiem ir domstarpības vai pat dažādi uzskati audzināšanas jautājumos? Kā jūtas bērni, ja vecākiem ir atšķirīgi viedokļi par noteikumiem ģimenē, ja vecāki savā starpā nevar vienoties drīkst vai nedrīkst, ļaut vai nē? Kāds ir risinājums situācijā - tētis man atļāva, mamma nē? Vada:
| |
05:00 |
Nakts ziņas | |
05:05 |
Zināmais nezināmajāPētniekiem kļūst skaidrāki gan epilepsijas cēloņi, gan slimības gaitaGrūti atrast otru tādu slimību, ap kuru būtu apvīti tik daudz mīti un aizspriedumi, kā epilepsija. Lai arī par šo slimību aizvien ir daudz nezināmā, pētniekiem kļūst skaidrāki gan epilepsijas cēloņi, gan slimības gaita. Tas paver ceļu nākotnes terapijām, kuru vidū ir gan gēnu rediģēšana, gan cilmes šūnu transplantācija. Vada:
|