Atkārtojums. Zane Magone pirms 6 gadiem uzvarēja konkursā lauku jauniešiem "Laukiem būt!" un piepildīja savu bērnības sapni - Limbažu novada Katvaru pagastā izveidoja trušu dārzu. Zane izaugusi laukos, kur viņas mamma audzēja sporta zirgus, bet pēc mammas pēkšņās aiziešanas mūžībā Zane atgriezās mājās no Anglijas un kopā ar tēvu Aigaru domāja, ko darīt un kā nopelnīt laukos. Tagad lauku sētā "Priedītes" tūristi sezonas laikā var apskatīt 8 īru tinkeru šķirnes zirgus un 1 Latvijas sporta ķēvi, 7 aitas, 5 kazas, 2 gaļas liellopus, trušu ganāmpulku un vistas.

Vakardienas notikumu apskats.
*
Šī diena vēsturē. 1939. gada 2. martā Kardināls Eudženio Pačelli tika ievēlēts par Romas pāvestu, pieņemot vārdu Pijs XII. Viņam bija lemts vadīt Katoļu baznīcu vienā no sarežģītākajiem 20. gs. vēstures posmiem.

Vakardien sācies starptautiskais dokumentālo filmu festivāls Artdocfest/Riga, ko organizē Kremļa kritiķis, režisors Vitālijs Manskis, kas pirms 10 gadiem no Krievijas pārcēlās uz dzīvi Latvijā.
Šogad žūrijas vidū – poļu vēsturnieks, Roberta Kenedija Cilvēktiesību balvas laureāts Ādams Mihniks, Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs, no Krievijas emigrējusī JRT aktrise Čulpana Hamatova, ukraiņu kinokritiķis un kultūras žurnālists Dmitro Desjateriks.
*
Šovakar Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē jau 16. reizi tiks pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks, cildinot spilgtākos notikumus un svarīgāko veikumu latgaliskajā kultūrā pagājušajā gadā.
Šobrīd no 106 pretendentu pieteikumiem zināmi 30 finālisti, bet sestdien tiks paziņoti 10 labākie, kuri saņems mālā veidotās „Cilvēka bērna Boņuka statuetes.

Nedēļas notikumu apskats.

Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola marta sākumā rīko tradicionālās 1. kursa iesvētības. Pirms svinīgā solījuma došanas jauniešiem jāveic 12 km garais militārais maršruts ar kontrolpunktiem no Jaunmuižas līdz O.Kalpaka muzejam Airītēs.
Viens no uzdevumiem, kurā piedalījās arī vidusskolas pedagogi, bija upes šķērsošana un citi ar glābšanu uz ūdens saistīti elementi. Par pārbaudījumiem, kadetu izaugsmi un Latvijas vēstures notikumiem.
*
Ar sacīkstēm Sahiras trasē Bahreinā sāksies garākā Pirmās formulas sezona vēsturē līdz šim. Pasaulē prestižākā autosporta čempionāta uzvarētāji tiks noskaidroti 24 posmu laikā, čempionāta pēdējām sacīkstēm notiekot tikai decembrī. Starpsezona Pirmajā formulā pagājusi ar dažādiem pavērsieniem, tai kļūstot par interesantāko ilgā laikā.

Alfrēds Nobels izgudroja dinamītu un izveidoja paša vārdā nosauktu prēmiju. Šķiet, to par šo cilvēku zina vai katrs skolēns. Bet kā tas nākas, ka Nobels nodarbojās ar sprāgstvielām, ja paralēli visu mūžu rakstīja romantisku dzeju? Kāpēc ieviesa prēmijas tieši tādās kategorijās un ne citās? Šos un vēl daudzus citus faktus par Alfrēdu Nobelu, ievītus Zviedrijas un pasaules vēsturē, var uzzināt, lasot nule latviski iznākušo apjomīgo Nobela biogrāfiju. To tulkojusi vesela tulkotāju komanda un klajā laidusi izdevniecība „Latvijas Mediji” ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā atbalstu. Autore ir Ingrīda Karlberga, zviedru rakstniece un pētnieciskā žurnāliste.

Kas ir asarspiedne? Šo Sandra Grāša un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min limbažnieks, cītarkokļu, ieviņu ermoņiku un citu mūzikas instrumentu meistars Valters Reiznieks ar meitu Daci Rubeni, mazdēlu Timoteju Reiznieku un mazmeitu Rūtu Rubeni no Zilā kalna.

“Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” - filma par režisoru un operatoru Juri Podnieku, kas balstīta uz viņa rakstītām dienasgrāmatām, foto un kino fragmentiem un intervijām. Par filmas tapšanu un atziņām, strādājot ar dienasgrāmatu ierakstiem, saruna ar režisorēm Antru Cilinsku un Annu Viduleju.    

"Ir pienācis laiks džezam," - šī frāze vairāku paaudžu klausītājiem bija kļuvusi tikpat leģendāra, kā tās autors - Ivars Mazurs - mūziķis, aranžētājs, orķestru vadītājs un radio balss, kurš Latvijā džeza mūzikas popularizēšanai sarežģītajā laikā pēc Otrā pasaules kara paveicis vairāk, nekā jebkurš cits.

Man vēl ir pietiekami daudz laika, lai es vēl kādu varoņdarbu veiktu, un es noteikti kaut ko izdomāšu – saka Linda Mūrniece, savulaik pirmā aizsardzības ministre sieviete. Viņa ir vadījusi arī iekšlietu ministriju un joprojām prot rīkoties ar ieroci, bet tagad saimnieko savā viesu namā.

Lilija Ziediņa dzīvo Aizkraukles novada Skrīveros un pirms pieciem gadiem pēc smagas slimības mainīja nodarbošanos, un sāka gatavot ziepes un sveces. Viņa gatavo nevis tradicionālas ziepes, bet pati izgatavo silikona formas un no ziepēm darina puķu pušķus, kūkas gabaliņus, sēnes un citas lietas.

"Gliemežvāks". Māra Runguļa stāsta dramatizējums. 1. daļa. Dramatizējuma autors un režisors Harijs Gerhards. Teicējs Gundars Āboliņš. Pārējās lomās Marika Mitriķe, Maija Apine, Mārtiņš Vilsons, Pēteris Liepiņš, Juris Strenga, Alda Briede.

Saruna ar Jezupu Dobkeviču Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2023” myuža bovys sajiemieju.

Kolnasātas muzikālais pielikums

Zanda Ķergalve ir Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzeja direktore jau ceturto gadu. Viņa ir vadītāja, kas gan ar vīriem spēj runāt par caurulēm, elektrības kabeļiem, ceļu šķūrēšanu, gan ātri uztaisīt tāmi, gan lepni apvilkt tautastērpu, paņemt rokā kokli un viņas balss dziesmā būs dzirdama cauri visām pārējām.

Polijas un Lietuvas kopējā lieta vārda tiešā un pārnestā nozīmē - Žečpospolita -  atstājusi zināmu vietu arī Latvijas teritorijas vēsturē. Kādas pēdas no Žečpospolitas laika varam atrast Latvijas vēsturē? Kas bija šis veidojums un kāpēc tik īss bija tā mūžs?

KĀ BAGĀTNIEKS PRECINA MEITU. Pasaku stāsta Venta Vecumniece

Man vēl ir pietiekami daudz laika, lai es vēl kādu varoņdarbu veiktu, un es noteikti kaut ko izdomāšu – saka Linda Mūrniece, savulaik pirmā aizsardzības ministre sieviete. Viņa ir vadījusi arī iekšlietu ministriju un joprojām prot rīkoties ar ieroci, bet tagad saimnieko savā viesu namā.

Valdemāra Kārkliņa romāna "Dieva zeme" fragmentu iestudējums. 2. daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās aktieri: Rasma Garne, Juris Kalniņš, Aija Uzulēna un Rihards Zihmanis. 1994.gada ieraksts.

"Ir pienācis laiks džezam," - šī frāze vairāku paaudžu klausītājiem bija kļuvusi tikpat leģendāra, kā tās autors - Ivars Mazurs - mūziķis, aranžētājs, orķestru vadītājs un radio balss, kurš Latvijā džeza mūzikas popularizēšanai sarežģītajā laikā pēc Otrā pasaules kara paveicis vairāk, nekā jebkurš cits.

“Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” - filma par režisoru un operatoru Juri Podnieku, kas balstīta uz viņa rakstītām dienasgrāmatām, foto un kino fragmentiem un intervijām. Par filmas tapšanu un atziņām, strādājot ar dienasgrāmatu ierakstiem, saruna ar režisorēm Antru Cilinsku un Annu Viduleju.    

Man vēl ir pietiekami daudz laika, lai es vēl kādu varoņdarbu veiktu, un es noteikti kaut ko izdomāšu – saka Linda Mūrniece, savulaik pirmā aizsardzības ministre sieviete. Viņa ir vadījusi arī iekšlietu ministriju un joprojām prot rīkoties ar ieroci, bet tagad saimnieko savā viesu namā.

Zanda Ķergalve ir Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzeja direktore jau ceturto gadu. Viņa ir vadītāja, kas gan ar vīriem spēj runāt par caurulēm, elektrības kabeļiem, ceļu šķūrēšanu, gan ātri uztaisīt tāmi, gan lepni apvilkt tautastērpu, paņemt rokā kokli un viņas balss dziesmā būs dzirdama cauri visām pārējām.

Kas ir asarspiedne? Šo Sandra Grāša un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min limbažnieks, cītarkokļu, ieviņu ermoņiku un citu mūzikas instrumentu meistars Valters Reiznieks ar meitu Daci Rubeni, mazdēlu Timoteju Reiznieku un mazmeitu Rūtu Rubeni no Zilā kalna.

Saruna ar Jezupu Dobkeviču Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2023” myuža bovys sajiemieju.