Ciemojamies pie tēva un dēla – Andra un Ivara Cīruļiem – Tukuma novada Engures pagasta Bērzciemā. Abi ir piekrastes zvejnieki, tāpat kā viņu senči, un zvejo zivis gan jūras piekrastē, gan Engures ezerā.

Ūsiņdienas rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas valda visu gadu.
Viena no ievērojamākajām dienām latviešu zemkopja kalendārā ir Ūsiņdiena, kura svinēta aprīļa beigās. Kas tad īsti Ūsiņš ir? Vieni domā, ka Ūsiņš ir Gaismas un Pavasara dievs, kurš atnes kokiem lapas un zemei zaļu zāli. Citi domā, ka Ūsiņš ir Bišu dievs, bet vēl citi Ūsiņu dēvē par zirgu un citu mājlopu aizstāvi, jo tieši šinī dienā jāja pirmo reizi zirgus pieguļā un laida ārā lopus no kūts pēc garās ziemas.
Šīs sestdienas raidījumā LAIKA RITU RAKSTI, gaidot Ūsiņdienu, dziedās mūzikas grupas „Tarkšķi, „Ceiruleits, „Der un „Banga dalībnieki.

Vakardienas notikumu apskats.
*
Šī diena vēsturē. 1810. gada 27. aprīlis vēsturē iegājis ar to, ka šai dienā komponists Ludvigs van Bēthovens sacerējis savu slaveno skaņdarbu „Elīzei.

Pirms četriem mēnešiem atklātais vilciena maršruts Viļņa – Rīga Latvijas galvaspilsētai jau atvedis vairākus tūkstošus pilsētas viesu. Liela daļa no tiem Rīgā pavada vairāk nekā vienu dienu.
*
Šodien Ogrē notiek pagrabu sakopšanas talka ar ļoti konkrētu mērķi – sagatavot telpas, lai tajās ierīkotu patvēruma vietas krīzes situācijās.

Aizvadītās nedēļas notikumu apskats.

Šodien Lielo talku par kopā sanākšanas svētkiem pārvērtīs Līvānu novada Multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu centrs Kvartāls. Jauniešu talka notiks Līvānu ezera krastā. No citām tā atšķirsies ar to, ka starp atkritumu maisu pildīšanu, dalībnieki atradīs laiku arī stafetēm, konkursiem un citām aktivitātēm.
*
Šodien apmeklētajiem durvis vērs jaunā Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja ēka un tur izveidotā ekspozīcija. Līdz ar to esošais brīvdabas muzejs ieguvis ne tikai jaunu un modernu ēku, kur atbilstoši glabāt krājumu, bet nodrošināt arī mūsdienīgus darba apstākļus pētniekiem un restauratoriem. Jaunā ekspozīcija ar dažādiem priekšmetiem un digitāliem risinājumiem atklāj 19. - 20.gs. Kurzemes piekrastes iedzīvotāju ikdienu, latviešu un lībiešu zvejnieku un zemnieku dzīvi, arī zvejnieku kolhozu ziedu laiki. Tapusi arī ekspozīcija par Ziemeļkurzemes dabu.
*
Lielās talkas dienā notiek arī latvāņu apkarošanas talkas. Kā cīnīties ar invazīvajiem augiem?

Vismaz uz mēnesi ir atlikta Limbažu novada pašvaldības plānotā septiņu mazo bibliotēku slēgšana, iemesls – tiks gaidīts Latvijas Bibliotēku padomes atzinums, kā to prasa Bibliotēku likums. Pieņemt šādu soli, slēgt bibliotēkas, Limbažu novada pašvaldība pamato ar vairākiem faktoriem, no kuriem galvenais, protams, ir naudas trūkums.
*
Netipiskai talkai šodien gatavojas Jelgavā – tur Diksnas upē notiks pirmā zemūdens talka. Ūdenslīdēji sadarbībā ar biedrību Par zaļo enerģiju Latvijai un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studentu pašpārvaldi organizē upes gultnes tīrīšanu.

Kas ir ekskavators zupā? Šo Gunara Gūžas un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Jansonu ģimene no Ogresgala: vecmāmiņa Lilita, mamma Maija, tētis Zigmārs un meita Kadensa (11 gadi).

Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto Dostojevski un viņa manifestēto krievu tautas pārākuma ideju "Melnajā gulbī" šifrējam kopā ar aktieri Kasparu Znotiņu un horeogrāfi Zani Teikmani.

Pagājušā gadsimta pirmajā pusē populārās mūzikas laukā dominēja lielie orķestru sastāvi. Kopš piecdesmito gadu sākuma tas mainījās, bet bija atsevišķi izņēmumi, un viens no tādiem noteikti bija Džeimsa Lāsta orķestris, kas pamatoti tiek uzskatīts par komerciāli veiksmīgāko šāda veida sastāvu 20. gadsimta otrajā pusē.

"Zēnu kora skanējums tembrāli man ir kā etalons, un to nevar sajaukt ar meiteņu vai kādām citām balsīm," saka diriģents Jānis Erenštreits. Kā viņu uzņēma dziesmusvētku virsdiriģentu saimē, par kora puiku nedarbiem vasaras nometnēs, par lībiešu saknēm un kāpēc bērnībā viņu dēvēja par Straumju Jāni – Jānis Erenštreits sarunā Laikmeta krustpunktā.

Pandēmijas laikā daudz runājām par strauji pieaugošo ekrānierīču lietošanu un ietekmi uz pusaudžiem. Atgriežamies pie temata un speciālistiem jautājam, kā vecākiem sadarboties ar bērnu šajā vecumposmā un vai iespējams vilkt kādas robežas nelāgiem tīņu interneta lietošanas paradumiem?

Kādi psiholoģiskie mehānismi, lēmumi un priekšstati padara braukšanu un uzvedību satiksmē nedrošu un kā tos mainīt. Vai iespējams pārliecināt, piemēram, agresīvu braucēju pārskatīt savas rīcības modeļus, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā un satiksmes psiholoģe Zinaida Brauna.

Ciemojamies Gulbenes novada Lejasciema pagasta viensētā "Kalniņi" pie meitas un mammas – Vitas un Velgas Biseniecēm. Vita pirms četriem gadiem atgriezās dzimtajā pusē, īstenoja LEADER projektu un izveidoja ražošanas telpas, kur liofilizē jeb saldējot izžāvē ogas, augļus un dārzeņus.

Adatiņa, maza sieva, lielu darbu darītāja, Izrakstīja māsai pūru, brāļam kara karodziņu.

Raidījumā viesojas latviskās dzīves ziņas kopas "Silavoti" vadītājs Ramants Jansons.

 

Radioteātrī turpinās Latvijas Teātra darbinieku savienības cikls "Teātra Atlanti cauri laikiem. Teātra garša". Latvijas teātra vecmeistaru un jauno skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2024.gada sezonas 1. raidījums. Tiekas aktrise Indra Briķe un aktieris Rūdolfs Apse.

Itūgod jau pīktū reizi teik atzeimāta Latgolys kongresa dīna. Tū svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu kalendarā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Ar kū itei dīna svareiga Latgolys i Latvejis viesturē i kas tymā laikā nūtyka davamās dazynuot iz Latgolys kulturviesturis muzeju, kaba apsavārtu izstuodi “Pāri slieksnim” i izvaicuotu golvonū kruojuma globuotuoju Renāti Vancāni i viesturnīku Vladislavu Malahovski. 

Kolnasātas muzikālais pielikums

Pieminot leģendāro aktieri Edgara Liepiņu 95. dzimšanas dienā, 30. maijā Dzintaru koncertzālē uz vienas skatuves tiksies Edžus cīņubiedri un talanta pārmantotāji. Šo lielkoncertu organizē Jānis Kļaviņš, kurš vada producentu kompāniju „Forte Production” un ir Latvijas Pasākumu foruma izcilības balvas laureāta – grupas „Citi Zēni” – producents.

Mūsu muti apdzīvo ļoti daudzveidīga mikroorganismu kopiena. Kas to veido un kādas veselības problēmas rodas gadījumos, ja ir bojāti zobi un smaganas un ja mutes mikrobiomā nav līdzsvara? Un ko simts un tūkstošgadīgi zobi var pavēstīt arheologiem?

Pavasara rītausma. Pasaku stāsta Gunārs Jākobsons

"Zēnu kora skanējums tembrāli man ir kā etalons, un to nevar sajaukt ar meiteņu vai kādām citām balsīm," saka diriģents Jānis Erenštreits. Kā viņu uzņēma dziesmusvētku virsdiriģentu saimē, par kora puiku nedarbiem vasaras nometnēs, par lībiešu saknēm un kāpēc bērnībā viņu dēvēja par Straumju Jāni – Jānis Erenštreits sarunā Laikmeta krustpunktā.

Nora Ikstena. Vīrs zilajā lietusmētelītī. Romāna fragmenti. Dzintara Soduma atgriešanās. Kompozīcijas autore Alda Briede. Lasa: Baiba Broka, Gundars Āboliņš un Elita Kļaviņa. 2012.gada ieraksts divās daļās.

 

 

Pagājušā gadsimta pirmajā pusē populārās mūzikas laukā dominēja lielie orķestru sastāvi. Kopš piecdesmito gadu sākuma tas mainījās, bet bija atsevišķi izņēmumi, un viens no tādiem noteikti bija Džeimsa Lāsta orķestris, kas pamatoti tiek uzskatīts par komerciāli veiksmīgāko šāda veida sastāvu 20. gadsimta otrajā pusē.

Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto Dostojevski un viņa manifestēto krievu tautas pārākuma ideju "Melnajā gulbī" šifrējam kopā ar aktieri Kasparu Znotiņu un horeogrāfi Zani Teikmani.

"Zēnu kora skanējums tembrāli man ir kā etalons, un to nevar sajaukt ar meiteņu vai kādām citām balsīm," saka diriģents Jānis Erenštreits. Kā viņu uzņēma dziesmusvētku virsdiriģentu saimē, par kora puiku nedarbiem vasaras nometnēs, par lībiešu saknēm un kāpēc bērnībā viņu dēvēja par Straumju Jāni – Jānis Erenštreits sarunā Laikmeta krustpunktā.

Pieminot leģendāro aktieri Edgara Liepiņu 95. dzimšanas dienā, 30. maijā Dzintaru koncertzālē uz vienas skatuves tiksies Edžus cīņubiedri un talanta pārmantotāji. Šo lielkoncertu organizē Jānis Kļaviņš, kurš vada producentu kompāniju „Forte Production” un ir Latvijas Pasākumu foruma izcilības balvas laureāta – grupas „Citi Zēni” – producents.

Kas ir ekskavators zupā? Šo Gunara Gūžas un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Jansonu ģimene no Ogresgala: vecmāmiņa Lilita, mamma Maija, tētis Zigmārs un meita Kadensa (11 gadi).

Itūgod jau pīktū reizi teik atzeimāta Latgolys kongresa dīna. Tū svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu kalendarā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Ar kū itei dīna svareiga Latgolys i Latvejis viesturē i kas tymā laikā nūtyka davamās dazynuot iz Latgolys kulturviesturis muzeju, kaba apsavārtu izstuodi “Pāri slieksnim” i izvaicuotu golvonū kruojuma globuotuoju Renāti Vancāni i viesturnīku Vladislavu Malahovski.