Šovasar viesu namos krietni samazinājies kāzu pasākumu skaits. Precinieki lielākoties kāzas svin vidēji ap 30 cilvēku lokā, savukārt lielas kāzas ar 100 un vairāk viesiem patlaban ir retums. Svētku vietu saimnieki to saista ar cilvēku taupību, savukārt kāzu aģentūras norāda, ka jaunie pāri vienkārši izvēlas citus kāzu formātus un šo notikumu svin tikai vienu dienu nevis veselu nedēļas nogali.

Nav jābūt profesionālam dziedātājam, lai saskartos ar balss pārpūles problēmām. Kādi ir iemesli, kāpēc aizsmok balss un kā ar to cīnieties?

Latviešu sociālantropoloģe ilgstoši pētījusi pierobežas iedzīvotāju dzīvi uz Kirgizstānas un Uzbekistānas militarizētās robežas. Kāda loma cilvēku dzīvēs ir robežai un dokumentiem, valsts kontrolei un ierobežotai migrācijai? Kādi sociālie kontakti veidojas starp divām valstīm ar šādu robežu?

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" ("Flow") ieguvusi prestižā Ansī starptautiskā animācijas filmu festivāla pilnmetrāžas filmu konkursa skatītāju balvu, žūrijas balvu, kā arī balvu par labāko mūziku un balvu filmas tālākai izplatīšanai. Tiekamies ar filmas producentu Matīsu Kažu.

Krustpunktā atgriežamies pie temata par trokšņu regulācija galvaspilsētā. Vai ir sakārtots jautājums, lai ballīšu un pasākumu rīkotāji netraucētu iedzīvotājiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā un mierā?

Ar garo klepu šogad Latvijā slimo četrreiz vairāk nekā iepriekš. Miris arī zīdainis, kas nebija sasniedzis vakcinācijas vecumu, taču grūtniecības laikā mātes saņemta vakcīna būtu varējusu viņu pasargāt. Kādas ir nevakcinēšanas sekas un izplatība Latvijā, kādus riskus tas rada?

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU)  arhitektūras studenti izstrādājuši idejas Mangaļsalas attīstībai. Par to, kādas tās ir un vai kaut ko no izsapņotā varēs pārvērst arī realitātē, runāsim Starpbrīdī. Ar idejām iepazīstina RTU Arhitektūras un dizaina institūta doktorants un RTU Inovāciju padomes loceklis Matijs Babris.

Saruna ar fonda "Dots" direktori un demokrātijas festivāla "Lampa" organizatori Ievu Moricu par tēmām, kas uztrauc Latvijas sabiedrību: par ko mēs esam gatavi runāt, par ko - klusēt, par sociālo mediju burbuļiem un sarunu fragmentēšanos, par demokrātijas krīzi un jaunas demokrātijas meklējumiem.

Egita Pole veselības nozarē strādājusi dažādos amatos, bet 2018.gadā iecelta Valsts asinsdonoru centra direktores amatā.  Egitas vaļasprieks ir dejošana, par kuru pati stāsta: „Dejošana ir mana vienīgā sporta nodarbība, tā palīdz uzturēt sevi labā formā. Ikdienā daudz staigāju un daudz kustos, visu daru ātri. Man šķiet, ka tieši ar tautas deju varam stiprināt vēsturiskās saites.”

Nav jābūt profesionālam dziedātājam, lai saskartos ar balss pārpūles problēmām. Kādi ir iemesli, kāpēc aizsmok balss un kā ar to cīnieties?

Krustpunktā atgriežamies pie temata par trokšņu regulācija galvaspilsētā. Vai ir sakārtots jautājums, lai ballīšu un pasākumu rīkotāji netraucētu iedzīvotājiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā un mierā?

Māteru Jura romāna "Sadzīves viļņos" radioiestudējums. Dramatizējis Arnolds Auziņš. Režisors Andrejs Migla. 1991. gada ieraksts. 2. daļa.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" ("Flow") ieguvusi prestižā Ansī starptautiskā animācijas filmu festivāla pilnmetrāžas filmu konkursa skatītāju balvu, žūrijas balvu, kā arī balvu par labāko mūziku un balvu filmas tālākai izplatīšanai. Tiekamies ar filmas producentu Matīsu Kažu.

Egita Pole veselības nozarē strādājusi dažādos amatos, bet 2018.gadā iecelta Valsts asinsdonoru centra direktores amatā.  Egitas vaļasprieks ir dejošana, par kuru pati stāsta: „Dejošana ir mana vienīgā sporta nodarbība, tā palīdz uzturēt sevi labā formā. Ikdienā daudz staigāju un daudz kustos, visu daru ātri. Man šķiet, ka tieši ar tautas deju varam stiprināt vēsturiskās saites.”

Ar garo klepu šogad Latvijā slimo četrreiz vairāk nekā iepriekš. Miris arī zīdainis, kas nebija sasniedzis vakcinācijas vecumu, taču grūtniecības laikā mātes saņemta vakcīna būtu varējusu viņu pasargāt. Kādas ir nevakcinēšanas sekas un izplatība Latvijā, kādus riskus tas rada?

Latviešu sociālantropoloģe ilgstoši pētījusi pierobežas iedzīvotāju dzīvi uz Kirgizstānas un Uzbekistānas militarizētās robežas. Kāda loma cilvēku dzīvēs ir robežai un dokumentiem, valsts kontrolei un ierobežotai migrācijai? Kādi sociālie kontakti veidojas starp divām valstīm ar šādu robežu?