Vakardienas notikumu apskats.
*
Šī diena vēsturē. 1936. gada 30. jūnijā Amerikā iznāk rakstnieces – debitantes Margaretes Mičelas romāns "Vējiem līdzi".

Slimnīcu pārstāvji ar bažām vērtē Nacionālo bruņoto spēku aicinājumu pieteikties kandidātus vakantajiem ārstniecības speciālistu amatiem. Atalgojums tiek solīts, sākot no teju 1800 eiro pēc nodokļu nomaksas, tādēļ ir varbūtība, ka ārstniecības iestāžu darbinieki izrādīs interesi par vakancēm militārajā nozarē.
Tomēr Nacionālajos bruņotajos spēkos uzsver, ka mediķiem ir ļauta amatu apvienošana, turpinot darbu civilajās ārstniecības iestādēs.
*
Pēc vairāku gadu kopdarba nule kā dienas gaismu ieraudzījis vīru kora "Gaudeamus" un leģendārās grupas "Pērkons" albums "Kulakovs. Veidenbaums. Mīlestībā viļņo krūts". Apcerīgi pacilājošajā kantātē iekļautas gan agrāk radītas, gan arī speciāli šai programmai komponētas Jura Kulakova dziesmas ar viņam tik tuvā Eduarda Veidenbauma dzeju.
Skumji sakritis, ka albums iznāk gadā, kad Jura Kulakova vairs nav mūsu vidū, tomēr ierakstā skan gan viņa virtuozā taustiņspēle, gan arī neatkārtojami šarmantā dziedamā balss.

Maija vidū starptautiskajam tirgum tika prezentēta gadu noslēpumā turēta sadarbība – modes zīmola Dior jaunākajā kolekcijai šūpūļtīklus ra˛ojis pašmāju uzņēmums Modern Nomad. Lai gan šāda ziņa palīdz atpazīstamības veicināšanai, ar to vien nepietiek, lai saglabātu konkurenci starptautiskajā tirgū. Kā vietējie radošo industriju uzņēmumi veido sadarbības ar pasaules slaveniem zīmoliem?

Mākslas galerijā Kuldīgā pie senā ķieģelu tilta līdz 4. augustam būs skatāma mākslinieces Kristīne Abikas darbu izstāde „Dārzkopja gads. Māksliniece jau astoņus gadus dzīvo Kuldīgā un ir gandarīta, ka tikusi pie neliela mazdārziņa pašā Ventas upes malā.
Dārza iekopšana viņu iedvesmojusi mākslas darbu radīšanai. Gleznām viņa izmantojusi kūdru un citus materiālus. Vienam no darbiem dots nosaukums - Simtā diena, ar ko zinātājiem asociējas zirņu stādīšanas laiks.
*
Šajā pēc svētku nedēļā liels apmeklētāju pieplūdums ir Valmieras novada Zilākalnā un šo interesi raisījis jaunais 38,3 metrus augstais skatu tornis, kas tika atklāts pirms Līgo svētkiem un, protams, arī vēlme apskatīt ainavu, kas no tā tagad paveras. Bet skatu tornis jau nav vienīgais, kas tapis Zilākalnā, domājot tūrisma piedāvājumu.

Koka divriteņu ērtums, pirmie Rīgā ražotie velosipēdi un jaunieguvums no Polijas – Leitnera fabrikā gatavotais dāmu velosipēds. Kopā Saulkrastu velosipēdu muzeja dibinātāju un vadītāju Jāni Sereginu ielūkosimies šo braucamo vēsturē un dažos spilgtos eksponātos.

Vai vari iedomāties, ka esi suns? Vai mūsu dzīves ļoti atšķiras? Par to pļāpājam ar Alisi. Lasām Ilzes Meistares grāmatu "Mammū-ū, gribu sunīti!" ( Zvaigzne ABC) un Amēlijas Žavo "Mana digitālā ģimene" (Latvijas Mediji).

"Tilda un Putekļu Eņģelis". Andrusa Kivirekha grāmatas radiolasījums. 4. daļa. Grāmatu latviski tulkojis Guntars Godiņš. Kompozīcijas autore Ingvilda Strautmane. Radioiestudējuma režisors Reinis Suhanovs, komponists Jēkabs Nīmanis, skaņu režisors Reinis Bagāts. Balsīs runā aktieri Rūta Dišlere, Ivo Martinsons, Zane Jančevska un Ģirts Krūmiņš.  

Iznākusi senās Ķīnas lirikas antoloģija “Upes sniegs”, kurā ietvertie dzejoļi aptver laikaposmu no 3. līdz 13. gadsimtam. Tās sastādītājai Ievai Lapiņai, ne tikai atdzejojot no mūsdienu ķīniešu valodas atšķirīgos pantus, bet arī rādot lasītājam kaligrāfijas paraugus, ievadā pastāstot Ķīnas dzejas vēsturi, apkopojot  dzejnieku biogrāfijas, izdevies aizraujošā veidā atklāt latviešu lasītājam līdz šim nezināmu senās Ķīnas dzejas stāstu.  

Slovāku dzejnieces Katarīnas Kucbelovas prozas grāmata "Aube" aizved uz Šumjaci Slovākijā. Braukt pie astoņdesmitgadīgās tautastērpu darinātājas Iļkas un mācīties šūt tradicionālo reģiona aubi ir veids, kā autore meklē ceļu arī pie savas vecmāmiņas. Viņa neko nefotografē, nefilmē un neieraksta diktofonā, viņa tikai fiksē tekstā, kuru nebūtu uzrakstījusi bez izšūšanas.

Jūnijs šogad rit Jāņa Petera zīmē, jo mūsu izcilais rakstītā vārda meistars pavisam svin jau 85. dzimšanas dienu. Raidījums veltīts dzejnieka garajam dzīves ceļam un, protams, dziesmām. Ar uzsvaru vārdam dzejnieks.

Raidījumā šoreiz lielā saruna ar pludmales volejbolistēm, Parīzes olimpisko spēļu dalībniecēm Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu. Par gatavošanos olimpiskajam startam, pasaules pludmales volejbola elites tendencēm un abu ikdienu ārpus profesionālā sporta. Rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” šoreiz saruna par makšķerēšanu.

Spēlē piedalās: Austra Aizpure, Ieva Jēkabsone, Gerda Kivliniece un Ērika Tālberga.

Kā latvieši nonākuši vairāk nekā trīspadsmittūkstoš kilometru attālajā Čīlē? Lai arī latviešu tur nav daudz, mazā kopiena kopā turas cieši. Kas šajā neparastajā zemē savaldzinājis mūsu tautiešus un kāda ir ikdienas dzīve latvietim Čīlē, skaidrojam raidījumā.

30. jūnijā 85. dzimšanas dienu svin Jānis Peters - dzejnieks, sabiedrisks darbinieks, diplomāts, viens no Trešās atmodas līderiem. Sveicot Jāni Peteru raženajā gadskārtā, raidījumā saruna ar dzejnieku, kas pirmo reizi izskanēja 2008. gada jūnijā un bija veltīta tobrīd nule mūžībā aizgājušajam kirgīzu rakstniekam Čingizam Aitmatovam.

Šoreiz runājam par bērnu literatūru. Iepazīstam Andreja Jesena veikumu – viņš uzskatāms par pirmo ievērojamo augstvērtīgās bērnu un jaunatnes periodikas un daiļliteratūras izdevēju Latvijā. Kopā ar Viesturu Zanderu un Alīsi Nīgali noskaidrojam, kas jauniešus literatūrā interesēja pirms 100 gadiem un šobrīd.

30. jūnijā aprit 85 gadi dzejniekam, publicistam, sabiedriskajam darbiniekam un diplomātam Jānim Peteram. Radioteātris sirsnīgi sveic jubilāru un cer uz turpmāku sadarbību!

Muzikāli literāra kompozīcija "Bet saules pulkstens iet…" Raimonda Paula mūzika, Jāņa Petera dzeja. 2022.gada ieraksts.

Ciemojamies pie vieniem no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā – Zanes un Dzintara Silgaliem Kurzemē. Viņi audzē zemenes uz lauka Talsu novada Lubezerē 3,5 ha platībā, bet nu jau divus gadus audzē zemenes tuneļos Ventspils novada Vārvē pusotra hektāra platībā.

Abi 20 gadus dzīvoja Rīgā, bet pirms sešiem gadiem pārcēlās uz dzīvi savā mājā Lubezerē un izveidoja SIA "Lubeco", kur gatavo arī sukādes un sīrupus. Tā kā zemeņu sezona ir īsa, bet intensīva, ogas jau otro gadu viņiem lasa viesstrādnieki no Indijas. Arī Dzintara trīs brāļi ir uzņēmēji.

Godalgotais latviešu šefpavārs, restorāna "Pavāru māja" saimnieks un "3 Pavāri" līdzīpašnieks Ēriks Dreibants bērnībā sapņojis kļūt par šoferi vai kosmonautu, taču pusaudžu gados sācis aizrauties ar putnu un sikspārņu vērošanu. Tomēr Ērika ceļš pavārmākslā sācies laikā, kad viņu iesauca armijā, kur viņš nonāca armijas virtuvē.

Skaņuplates pazīstam arī mūsdienās, taču savulaik tas bija vienīgais veids, kā bez radio vai dzīvās mūzikas klātbūtnes atskaņot ierakstus. Latvijas Nacionālā bibliotēka šovasar aicina ieskatīties bagātīgā skaņuplašu mantojumā, iepazīt skaņuplašu fabrikas, izdevējus un personības, caur kuru rokām gājuši neskaitāmi ieraksti.

Par odu Garsnuķi. Pasaku stāsta Vilma Lasmane

Kādi psiholoģiskie mehānismi, lēmumi un priekšstati padara braukšanu un uzvedību satiksmē nedrošu un kā tos mainīt. Vai iespējams pārliecināt, piemēram, agresīvu braucēju pārskatīt savas rīcības modeļus?

Raidījuma saruna veltīta tematam par vārda spēku un par to, kā mēs lietojam vārdus, un vai mēs varētu sacīt - kā runāsi, tā arī dzīvosi? Cik lielā mērā mēs kontrolējam savu valodu un savas domas, uz kurieni mēs tās virzām?

Jūnijs šogad rit Jāņa Petera zīmē, jo mūsu izcilais rakstītā vārda meistars pavisam svin jau 85. dzimšanas dienu. Raidījums veltīts dzejnieka garajam dzīves ceļam un, protams, dziesmām. Ar uzsvaru vārdam dzejnieks.

Iznākusi senās Ķīnas lirikas antoloģija “Upes sniegs”, kurā ietvertie dzejoļi aptver laikaposmu no 3. līdz 13. gadsimtam. Tās sastādītājai Ievai Lapiņai, ne tikai atdzejojot no mūsdienu ķīniešu valodas atšķirīgos pantus, bet arī rādot lasītājam kaligrāfijas paraugus, ievadā pastāstot Ķīnas dzejas vēsturi, apkopojot  dzejnieku biogrāfijas, izdevies aizraujošā veidā atklāt latviešu lasītājam līdz šim nezināmu senās Ķīnas dzejas stāstu.  

Slovāku dzejnieces Katarīnas Kucbelovas prozas grāmata "Aube" aizved uz Šumjaci Slovākijā. Braukt pie astoņdesmitgadīgās tautastērpu darinātājas Iļkas un mācīties šūt tradicionālo reģiona aubi ir veids, kā autore meklē ceļu arī pie savas vecmāmiņas. Viņa neko nefotografē, nefilmē un neieraksta diktofonā, viņa tikai fiksē tekstā, kuru nebūtu uzrakstījusi bez izšūšanas.

Spēlē piedalās: Austra Aizpure, Ieva Jēkabsone, Gerda Kivliniece un Ērika Tālberga.

Godalgotais latviešu šefpavārs, restorāna "Pavāru māja" saimnieks un "3 Pavāri" līdzīpašnieks Ēriks Dreibants bērnībā sapņojis kļūt par šoferi vai kosmonautu, taču pusaudžu gados sācis aizrauties ar putnu un sikspārņu vērošanu. Tomēr Ērika ceļš pavārmākslā sācies laikā, kad viņu iesauca armijā, kur viņš nonāca armijas virtuvē.

Vai vari iedomāties, ka esi suns? Vai mūsu dzīves ļoti atšķiras? Par to pļāpājam ar Alisi. Lasām Ilzes Meistares grāmatu "Mammū-ū, gribu sunīti!" ( Zvaigzne ABC) un Amēlijas Žavo "Mana digitālā ģimene" (Latvijas Mediji).