Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Anita Brauna, Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītāja:

 

 

"Es esmu pieredzējusi deviņdesmitos gadus, kad draudi varēja būt arī ļoti fiziski.

Tas nebija konkrēti pret mani, bet pret manu kolēģi, kurš aizskāra reketieru biznesu. Bija tāds laiks Latvijā. Viņam piedraudēja. Tika iesaistītas tiesībsargājošās iestādes, lai pasargātu to cilvēku. Bet šobrīd tā, tīri fiziskā ziņā, es domāju, ka tas drauds varbūt nav tik tiešs. Drīzāk tie draudi ir tādi rafinētāki. Tev draud ar tiesvedībām.

Tie ne tikai ir draudi, bet ir pietiekami daudz reālu gadījumu, kad gan žurnālisti tiek iesūdzēti tiesā, gan mediju organizācijas. Viņiem visādas nepatikšanas tiek sagādātas.

Diemžēl kolēģiem ir arī bijuši ierosināti kriminālprocesi. Tev ir jāiziet visam tam procesam cauri, lai tu beigās pierādītu, ka tu īstenībā darīji savu darbu, un tur viss ir labi, vienkārši kādam nepatika.  

Mums jau liekas, ka tas ir acīm redzami, ka mēs tur neesam neko noziegušies, bet ir kaut kāds tiesiskais process, pieņemtais valstī, kuram jāiziet cauri. Viņš nekad nav vienkāršs un nav ātrs. Tas patērē lielus resursus.

Mēs veidojam raidījumu “Atvērtie faili”. Tas ir jauns raidījums Latvijas Radio ēterā. Mēs esam pētījuši gan visas tās nelaimes, kas nāk līdzi tiem cilvēkiem, kuri ir iegrimuši parādos, gan hipotekārajos kredītos, gan ātrajos kredītos. Kā ar to visu tikt galā? Kādu postu tas cilvēkiem nodara? Ko tur valsts var darīt, lai civilizētu šo biznesu?

Mums bija, piemēram, stāsts par vienu audžuģimeni, kura izrādās, ka sita savus bērnus. Un ne tikai. Viņi tika arī seksuāli izmantoti. Tad, kad tu to uzzini, tad tās ir visbiežāk tiešām šausmas, ko tu pieredzi un uzzini.

Mēs pievērsāmies tādām lietām kā mobings skolā, kas īstenībā Latvijā nav tāds temats, par ko daudzi runātu, un kas vispār daudziem liktos liela problēma. Tad, kad tu iedziļinies… Un to mēs sapratām no starptautiskiem pētījumiem, kuri šīs lietas pēta, ka Latvijā tā ir milzīga problēma. Ir ļoti daudz nelaimīgu cilvēkbērnu skolās, un tas nes visādas blaknes, līdz pat ļoti traģiskām – līdz pašnāvībām. Tad mēs mēģinām kustināt to tematu un pateikt, ka tā ir problēma, ka kaut kas ir jādara valstiskā līmenī visās skolās, lai tiem bērniem palīdzētu un to situāciju normalizētu.

Mums jau visiem liekas, ka mēs dzīvojam normālā sabiedrībā, bet īstenībā… Šis fakts, piemēram, rāda, ka ir kaut kāda problēma, kuru mēs paši tā nesaskatām.

Pārmaiņas var panākt ar troksni. Nepietiks, ka tu uztaisi vienu sižetu vai mūsu gadījumā – vienu raidījumu. Tas nozīmē - pie tā temata atgriezties un atgriezties vēl. Tos tematus, kas mums liekas svarīgi… Mēs atgriezīsimies pie tiem vēl un vēl, un uzturēsim to tematu, kamēr tas galarezultāts ir."