"Doma laukums bija pilns ar cilvēkiem - ugunskuri, lauksaimniecības mašīnas, - mēs staigājām apkārt, nēsājām termosā zupu šoferiem. Tā bija tā atmosfēra. Cilvēki pie ugunskuriem ar tranzistoriem klausās jaunākās ziņas," stāsta Latvijas Radio sporta žurnāliste Inita Kresa-Katkovska. Atmiņās par barikāžu laiku dalās arī skaņu inženieri Augustīns Delle un Jānis Finkenfuss.

„Tas bija ļoti interesants laiks, tajā laikā faktiski bija būt vai nebūt,” atzīst skaņu inženieris Augustīns Delle.

„Trakākais no tiem barikāžu laikiem: man bija dežūra, kad šāva pie Bastejkalna. Tā bija mana nakts. Daudz nav ko slēpt. Tanī naktī es sēdēju aulā. Logs bija vaļā un es domāju – ārprāts, kas tagad būs," atminas skaņu inženieris Jānis Finkenfuss.

"Tieši tajā laikā es tā īsti novērtēju, ko nozīmē radio, cik liela loma ir radio," atklāj žurnāliste Inita Kresa-Katkovska.

"Atklāti sakot, tas bija drausmīgi. Beidzu dežūru, es tajā laikā Vecāķos dzīvoju. Braucu ar vilcienu mājās, izkāpju ārā, un tur tev priekšā tanks stāv," tā Jānis Finkenfuss.

"Uz balkona mums bija skaļruņi, un Rīga [radio] skanēja uz Doma laukuma.  Un tajā kabinetā – tagad es nezinu, kas tur sēž, - tur stāvēja magnetafons, tur stāvēja pults, mikrofons bija, kur varēja iziet Kolāts [Dzintris] un pateikt - “tur un tur uz tā tilta gaida tēja, un Jānis pazudis un meklē Lienīti. Nāciet pie Radiomājas durvīm.”  Tā tur bija toreiz. Nē, nu romantiski," stāsta Augustīns Delle.

"Mēs arī Latvijas Olimpiskajā komitejā smērējām maizītes, un tās nesa uz Ministru kabinetu, jo tur mūsu bobslejisti sargāja šo valsti, lai būtu neatkarība," bilst Inita Kresa-Katkovska.