Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Evija Unāma, Latvijas Radio 1 raidījuma „Krustpunktā” producente:

 

"Tā bija kaut kāda otrā vai trešā darba diena? Nu, nosacīti – es vairāk tā kā nācu mācīties, ko man darīt. Un Glāzupa man bija „pielikta” kā uzraugošais cilvēks, darbinieks, kas apmāca, izstāsta, kur kas atrodas, kā jāveido ziņas – vienu vārdu sakot – viss.

Mēs abas divas braucām lejā ar liftu, ko darīt nedrīkst pirms ziņām. Tas ir aizliegts, jo var iesprūst liftā un tad ziņas nenotiek. Sandrai Glāzupai bija tā teikt privilēģija – viņa to drīkstēja darīt. 

Un tad viņa man tāda – viņa ir maza auguma – tad ar tādu kaulainu aci tā noskatījās no augšas līdz lejai: „Nu, nu! Daudzas pie mums te ir mēģinājušas, redzēsim kā tev sanāks.” Tad tā riktīgi nopētīja, tad pateica visu, ko par mani domā. Varbūt ne visu pateica mutiski, bet skatiena tiešām bija tāds „..paskatīsimies, paskatīsimies, cik ilgi tu pie mums noturēsies.” Nu tā – desmit gadi!

Man ir nenormāli liels gods tajā strādāt un atrasties. Būt daļai no tā.

Kaut vai tāpēc, ka tu redzi dienu dienā cilvēkus, kas šajā mājā strādā arī ar tādu kā misijas apziņu. Vienalga, vai tas ir kultūras raidījums vai tas ir jauniešu raidījums, vai Ziņu dienests. Katram šajā ēkā ir misijas apziņa – mēs esam sabiedriskais medijs un mēs kalpojam sabiedrībai.

Mēs esam tā nosacītā ceturtā vara, kas var mainīt procesus valstī. Var un vajag.

Un sabiedriskais medijs ir tā vieta, kur žurnālistiem ir pienākums iesaistīties un turēt to roku uz pulsa, kamēr ir konkrēts rezultāts. Nevis solījumi – mēs tur parunāsim, padarīsim – bet tiešām konkrēts, taustāms rezultāts katram cilvēkam. Darbs ar ko lepoties. Sirdsapziņa tīra, uzpirkt neviens nevar – nu, forši! Nu pasaki, ka nav? Tas tak’ ir lieliski! Bet īstenībā piedalīties un darīt savu dzīvi tādu, ka tu vari mierīgi aiziet gulēt, jo tu esi izdarījis ar tīru sirdsapziņu visu pēc labākās gribas, varbūt kādreiz kaut kas nav sanācis, bet tas nav sanācis tā, teiksim, apzināti – nē, es domāju, ka tas ir lielisks darbs.

Tā nav nasta. Tas ir lielisks, burvīgs darbs, it sevišķi, ja vēl tu redzi rezultātu! Superīgs darbs!"