Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Ģirts Bišs, Latvijas Radio 1 mūzikas redaktors

 

Pirmo reizi es ar Radio saskāros pamatskolā, kad es biju atnācis šeit uz interviju. Dzintra Matuzāle, kas mani toreiz intervēja, vēl strādā šeit. Toreiz viņa izskatījās pēc slavenas franču dziedātājas. Es biju ļoti nobijies, bet Radio atstāja uz mani milzīgu iespaidu. Es pat atceros, kurā studijā notika ieraksts. Es biju satraucies, ko viņa man prasīs, bet viņa man neatklāja, ko viņa man vaicās. 

Un es biju pēc tam pārņemts visu dienu ar to Radio, cik te viss bija brīnišķīgi. Te bija visādas mašīnas un magnetofoni, un pultis. Tas man ļoti patika.

Es atceros, ka bija tāds Dzejas slams, manuprāt, pirmajā studijā, kas bija interesants. Tas nebija paredzams, jo visi tie cilvēki, kas nāca un gāja, viņi varēja jebkurā brīdī Radio ienākt no ielas. Viņiem bija laikam kaut kāda tāda carte blanche tipa caurlaide. Daži no viņiem neatnāca, daži atnāca stāvoklī, kas nebija adekvāts. Producentei arī bija liela noņemšanās ar to, bet tas uztaisīja to visu bišķiņ tādu… Vide, kas ir nedaudz labila, bet līdz ar to tev jābūt visu laiku modrībā, ka var kaut kas gadīties gan labā, gan negaidītā veidā, uz ko tev jāreaģē pietiekoši ātri. Tas, man liekas, ir forši. 

To es arī novēlētu Radio – lai viņš attīstās, un lai mēs vienmēr esam labā formā dēļ šī, ka mums jābūt gataviem uz vis kaut ko.