Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

 

Stāsta Gunda Vaivode, Latvijas Radio 3 - Klasika direktore: 

 

"Kā piedzima Latvijas Radio 3? Patiesība ir tāda, ka Latvijas Radio darbojās ļoti spēcīga mūzikas redakcija. Un tad nāca tas brīvlaišanas laiks, kas bija visā Eiropā, nāca Latvijas neatkarība. Es sapratu, ka tās iespējas būs tik lielas, ka es atteicos no darba komercmedijā, ko man piedāvāja. Es sapratu, ka sabiedriskajā medijā būs tik daudz kā interesanta. Kas bija tas būtiskais? Būtiskais, ka mums bija fundaments, uz kā visa to uzbūvēt, jo mums bija ļoti liela fonotēka, mums šeit bija brīnišķīga 1. studija, kur varēja notikt dažādi ieraksti, fondu ieraksti un koncerti, un mums bija Eiroradio apmaiņas programma, kuras ietvaros mēs saņēmām pilnīgi visu, kas tajā brīdī pasaules mūzikā bija aktuāls.

Es faktiski nezinu otru tādu kolektīvu, vismaz pēc nostāstiem, kas būtu tik draudzīgs, tik atsaucīgs, tik labvēlīgs kā Klasika.

Mēs viens otru ļoti cienām. Mēs kritizējam viens otru un neapvainojamies. Mēs ļoti bieži paslavējam viens otru, izpalīdzam. Citreiz izdara otra darbu ātrāk nekā savējo, ja vajag. Kopā svinam, kopā strādājam, kopā ēdam. Mums vienmēr Klasikā ir ko paēst. Vienmēr ir kafija. Vienmēr varam kādu pacienāt, kas nāk garām. Tā ir tāda ļoti labvēlīga gaisotne. Pāri visam tā ir tāda milzīga radoša brīvība. Kas, tiesa, ka principā neatkarīgi no laikiem… Arī padomju laikā, kad mums bija Glavļits, un katra raidījuma teksts bija jāatrāda pirms raidīšanas, pat tad es neatceros tādus ļoti spilgtus gadījumus, kad būtu kaut kas jāmaina, jo, ja tu mācēji motivēt, kāpēc tā izvēle ir tāda, tad tas tika arī akceptēts.

Šobrīd, protams, mums katram no programmu vadītājiem ir dota ļoti liela radošā brīvība. Kas arī ir labi, jo tā reizē ir arī atbildība.  

Es domāju, ka Latvijas Radio loma kultūrtelpas uzturēšanā un pat attīstībā ir ļoti liela, jo te strādā cilvēki, kuru viedokļos ieklausās, kuri patiešām ir informēti par procesiem. Ne jau cita pēc viņus arī aicina būt par ekspertiem dažādās jomās.

Es domāju, ka Radio ir milzīga nozīme.

Milzīga nozīme un tieši sabiedriskajam medijam, jo mums ir jābūt objektīviem un jāapskata viss tas process kopumā. Mēs nevaram interesēties tikai par to, kas mums katram sirdī varbūt ir mazliet tuvāks. Un galvenais, kas mums ir – mums ir arī tā konteksta izjūta. Mēs tomēr esam pasaules daļa. Mēs nevārāmies savā sulā. Tas ir tas, uz ko mani vienmēr arī mudināja Mariss Jansons – brauciet pasaulē, skatieties, klausieties! Tā konteksta izjūta ir ļoti, ļoti būtiska. Un tā mums ir!"