Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Jānis Ramāns, Latvijas Radio Ziņu dienesta programmu vadītājs – redaktors:

 

"Es uzskatu, ka intervēšana - saruna ar cilvēkiem ir tas mans pluss, kas man tiešām patīk un aizrauj, un šķiet interesanti. Jo vairāk to dara, jo vairāk šķautnes atklājas, ko tu vari saskatīt, ieraudzīt un varbūt no cilvēkiem studijā dabūt ārā kaut ko mazliet vairāk nekā viņš ir atnācis uz studiju gribot pateikt. Tādu apzinātu paņēmienu, slepenu kodu vai kaut kas tāds noteikti nav, bet,

man šķiet, ka es cilvēkus parasti atbruņoju ar tādu labdabīgumu, mazliet vienkāršību.

Varbūt izliekos mazliet dumjāks nekā esmu, un tad viņiem ir vēlme paskaidrot, kas savukārt ir noderīgi klausītājam, kurš varbūt nav iedziļinājies šajā tematā un saņem viņam skaidrāku atbildi.

Stāsts no pašiem pirmssākumiem šeit, Latvijas Radio. Es sāku kā ekonomikas korespondents. Bija Lieldienas, un es biju kaut kur nesen uzzinājis, ko nozīmē visi tie uz olām uzdrukātie kodi, un izdomājis – izstāstīsim to radio klausītājiem, lai viņi pirms krāsošanas zina. Es, to stāstu taisot, saprotu, ka man visu laiku ir „svaigi dētas”. Stilistiski kaut kā vajadzētu pamainīt. Pārējie man arī kolēģi tur tādi jauni. Ne velti tai laikā to telpu, kurā es strādāju, sauca par bērnistabu. Es viņiem saku: „Klau, nevaru izdomāt. Man vajadzētu kaut kādu sinonīmu svaigi dētām olām. Var teikt „svaigi perētas”?” Jā, izklausās apmēram tas pats. Nu, OK, es tālāk pamainu - vietām „svaigi dētas”, vietām „svaigi perētas”, pats pat nenojaušot, ko es esmu izdarījis. No rīta es atnāku uz darbu, klausītāji zvana: „Kas tas tāds jums tur par uz bruģa augušu, kurš neatšķir, ka perēta ola nemaz vairs nav ēdama, un viņa jau ir vanckars un smird?”

Tas mūsu klausītājs ir ļoti zinošs, vērīgs. Mums ar ļoti lielu atbildību pret viņiem jāizturas.

Tādas muļķības, ēterā pateiktas, kaut kādā brīdī, cilvēki palīdzēs novērst, teiksim tā."