"Pārsteidza ļoti labais Nacionālās apvienības rezultāts un tas, ka Sudrabas kundze saņēma tik maz balsu, norāda Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra Latvijas Radio. ““Vienotības” rezultātu neuzskata par pārsteigumu, ņemot vērā “Saskaņas” zīmola maiņu.”

Politologs un arī LU profesors Juris Rozenvalds atzīst, ka lai arī iepriekš teicis, ka koalīcija nemainīsies, šobrīd šķiet, ka koalīcija būs plašāka. Samērs ir izlīdzinājies. Ja runājam par “Vienotību” kā pirmo,” bilst Rozenvalds, tā ir uzvara ar zināmu rūgtumu, jo “Vienotības” ietekme mazināsies un ka cena, par kuru “Vienotība” šo lietu panāca, ir mūsu kolektīvā baidīšana: jāiet pēdējā kaujā par dzimteni. Tas nenozīmē, ka Latvijā nav problēmas ar drošību, bet veids, kā tas tika panākts,var atspēlēties nākotnē ar to, ka pretrunas sabiedrībā būs vēl lielākas.

LU asociētais profesors, politologs Ivars Ījabs smej, ka šī runāšana laimes liešanas tradīcijai līdzinās. Bet vērtējot aptauju rezultātus, atzīst, ka pārsteidzoši, ka “Vienotība” apsteigusi “Saskaņu”. Tas liek domāt, ka zināma daļa “Saskaņas” vēlētāju nav aizgājuši balsot. Viņi ir zaudējuši latvisko vēlētāju, bet, krievvalodīgais kļuvis depolitizēts.

Jurģis Liepnieks, kas palīdzēja tapt “Saskaņas” reklāmai, uzskata, ka par “Saskaņas” rezultātu nevajadzētu skumt. Bet pārsteidzoši, ka uz “Citadeles” un veselības problēmu fona un tā, cik cilvēki ir neapmierināti ar valdības darbu, valdošā partija var dabūt tik pārliecinošu rezultātu. Būtu skumji, ja cilvēki balsoja nevis par NA vai “Vienotību”, bet pret Putinu un Krieviju un sanāca “Vienotība”.

Ralfs Vīlands norāda, ka īstajā rezultātā varētu būt samērā spēcīga korelācija. Runājot par vēlētāju izvēli, viņš norāda, ka uz “Saskaņas” līgumu ar “Vienoto Krieviju” skatījās caur pirkstiem līdz brīdim, kad tas kļūst svarīgi. Arī sociāldemokrātiskā virziena izvēle nav attaisnojusies. “Vienotības” un citu partiju izvēle norāda, vēlētājs grib stabilitāti un uzticas tiem, kas pierādījuši sevi darbos.

"Delnas" vadītājs Gundars Jankavs atzīst, ka gribētu lielāku aktivitāti, rezultāti priecē, jo parādās zināma stabilitāte.

“Svītrojumi dara stresu vienam otram politiķim šonakt,” uzskata Ivars Ījabs. Viņam piekrīt arī kolēģi, ka lielāka iespēja šajās vēlēšanās tikt izsvītrotiem ir tiem, kas iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā ir bijuši aktīvi un kaut ko darījuši, nevis tie, kas bijuši nepamanāmi.