Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Valentīna Artjomenko, Latvijas Radio 4 producente:

 

"Mēs taču strādājam Latvijas Radio 4 tagad, bet toreiz bija viens gabaliņš no Latvijas Radio kanāla, kurā krieviski strādāja. Laiks bija tāds jūtīgs. Cilvēkus skāra pārmaiņas. Ne visiem bija skaidrs, kas notiek – ne tiem, kuri lemj, ne tiem, kuri dzīvo šajā valstī. Man liekas, toreiz bija ļoti svarīgi pastāstīt krieviski par tiem lēmumiem, kuri ir pieņemti, pa to, ko darīt, ja nav darba, par bezdarbnieku pabalstu. Galvenais bija sameklēt cilvēku, kurš varētu atnākt par to pastāstīt. Mēs vienojām cilvēkus. Tie, kur vēl nesaprata, viņi klausījās mūs, klausījās cilvēkus, kuri vada šo valsti. Mēs stāstījām un stāstījām, ko jādara tajā gadījumā, ko – tajā, kas mums ir, kas – nav.

Tajā laikā tas bija pats galvenais – vienkārši labi strādāt, atrast gudru cilvēku, kurš var tev atbildēt uz parastiem jautājumiem. 

Tas jau bija pietiekoši. Tas bija svarīgi integrācijai, man liekas. Cilvēki caur mums saprata viens otru. Visi zināja par to, par ko mēs rūpējāmies.

Šodien, man liekas, tas arī ir ļoti svarīgi - pacelt tādus jautājumus, kuri uztrauc cilvēkus. Tā ir mūsu, Latvijas Radio 4, šodiena. Mēs strādājam kā visi žurnālisti, kā latviešu žurnālisti, bet klāt mums tomēr ir tas mērķis… Nav jau tas mērķis, bet ir tā ideja – kaut kā caur to informāciju vienot mūsu iedzīvotājus. Ir tā problēma. Ir citreiz tā, ka viņiem tas nepatīk, bet mēs stāstām. 

Tieši Radio, Televīzija, kas krieviski strādā, tiem nozīme ir liela, tieši tai savstarpējai sapratnei.

Dabūt tādu normālu informāciju, es nesaku, ka vispatiesāko. Viņi atnāk pie mums, un arī var pamelot tie, kuri nāk ciemos. Bet, ja cilvēks domā, viņam tad ir par ko padomāt sakarā ar to. Nu, es te vairāk par politiku domāju, kad par to runāju. Radio piedāvā visādus radījumus – par kultūru, teātri – man liekas tas arī viss ir svarīgi."