Dialogi šoreiz sarunas ar divām spilgtām personībām, diviem dzejniekiem - Matsu Trātu un Knutu Skujenieku, par viņu draudzību un profesionālo sadarbību, par Matsa Trāta Haralas dzīvesstāstiem.
Šī gada maijā Tallinā notika Knuta Skujenieka dzejas izlases igauņu valodā „Seeme lumi all” (Sēkla sniegā) atvēršanas svētki. Dzejoļus atdzejoja Guntars Godiņš un igauņu dzejnieks, sens Knuta Skujenieka draugs Matss Trāts (Mats Traat).
Knuts Skujenieks ar Matsu Trātu iepazinās 1956. gadā, kad abi studēja Maskavas Gorkija Literatūras institūtā. Viņu draudzība ir saglabājusies līdz šodienai.
Kad 2005. gadā izdevniecībā “Nordik” iznāca Matsa Trāta apjomīga izlase „Haralas dzīvesstāsti” Guntara Godiņa atdzejojumā, ievadu rakstīja Knuts Skujenieks, jo viņš labi pazīst Matsu Trātu un ir stāvējis klāt pie dzīvesstāstu rašanās.
Kas tad ir Haralas dzīvesstāsti? Dzejas formā rakstīti īsāki vai garāki vēstījumi par autora izdomātās Haralas kapsētā apglabāto ļaužu likteņiem, sava veida epitāfijas. Katrs no mirušajiem izstāsta savu dzīves gājumu. Matss Trāts ir uzrakstījis vairāk nekā 500 šādus stāstus, un tie aptver plašu laika posmu no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām.
Latvijā bez „Haralas dzīvesstāstiem” 1969. gadā ir iznākusi Matsa Trāta dzejas izlase „Līdzsvars” Laimoņa Kamaras atdzejojumā, 1972. gadā romāns „Dancis ap tvaika katlu” Tamāras Vilsones tulkojumā un 1987. gadā romāns „Silpurene, zāles pret grūtsirdību”, ko tulkojusi Rūta Karma.
Matss Trāts raidījumā stāsta, kā pirmoreiz tikās ar Knutu Skujenieku: „Tas bija septembra sākumā. Pirmajās dienās, kad es biju uzņemts institūtā. Studentu kopmītņu durvju priekšā, uz Dobroļubova ielas, pie manis pienāca jaunietis, galvā studentu cepurīte. Paskatījās uz mani un igauņu valodā pavaicāja: Vai jūs esat igaunis? Es atbildēju: Esmu.”
Savukārt Knuts Skujenieks atceras: „Man nācās Matsu daudz skolot. Viņš nāca pie manis. Katrreiz viņam bija gatava tēma, par kuru viņš gribēja kaut ko konkrēti uzzināt. Viņš atnāk pie manis un saka: „Tagad pastāsti par asociācijām!” Es viņam stāstu. Citreiz: „Pastāsti par apziņas plūsmu!” Viņš bija divus trīs kursus jaunāks par mani, es jau biju mazliet apvēlies institūtā.”
Pirmais dzīvesstāsts, ko uzrakstīja Matss Trāts, bija „Pagasta vecākais”:
Mans godavārds bija Akmens. / Mana māja bija no akmens. / Un sirds bija no akmens. / Tad kamdēļ krusts ir no koka?
Raidījumā skanēs igauņu komponista Lepo Sumeras (Lepo Sumera) skaņdarbi.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X