Šoreiz raidījuma "Dialogi" saruna par izcilo igauņu komponistu Arvo Pertu (Arvo Pärt), kurš pēc britu mūzikas portāla "Bachtrack" apkopotās informācijas sesto gadu pēc kārtas kļuvis par pasaulē visbiežāk izpildīto mūsdienu klasiskās mūzikas komponistu.

„Arvo Perta mūzikā ir kaut kas mistisks, kaut kas neizskaidrojams, tā nevienu neatstāj vienaldzīgu, tā vilina, atklāj un pārsteidz,” saka Guntars Godiņš. 

Arvo Pertu klausās un pielūdz ne tikai klasiskās mūzikas komponisti un izpildītāji, bet arī rokmūzikas zvaigznes: Maikls Staips (Michael Stipe)  no grupas R.E.M, Bjorka (Björk) un daudzi citi. Viņa mūzika skan vairākās pasaulslavenās kinofilmās, ierakstīti neskaitāmi mūzikas albumi. Viņš ir saņēmis visprestižākās balvas un atzinības.

Raidījumā skan Arvo Perta mūzika, paša komponista pārdomas (fragmenti no Igaunijas radio “Klasika” redaktora Immo Mihkelsona (Immo Mihkelson) veidotā raidīju cikla „Arvo Pertam 70)”, kā arī Guntara Godiņa saruna ar igauņu rakstnieku un dzejnieku Jāku Jeerītu (Jaak Jõerüüt), Arto Perta centra darbinieci, muzikoloģi Kristinu Kerveri (Kristina Kõrver) un mūsu komponistu Pēteri Vasku.

Jāks Jeerīts: „Man viņa notis kaut kādā veidā riņķo asinīs. Es ļoti bieži klausos Arvo mūziku, un man šķiet, ka es to uztveru. Nevēlos lietot vārdu – saprotu, drīzāk līdz beidzamajai notij uztveru.”

Kristina Kervere: „Tieši mūzika ir valoda, ar kuru Arvo Perts izsaka sevi. Patiesībā es apzinos, ka mūzika ir tikai pirmais slānis vai čaula. Ja tiek cauri pirmajam slānim jeb čaulai, tad saprotam, kāpēc šī mūzika rakstīta un kāpēc tā ir tieši tāda. Te var izmantot tēlainu teicienu – iziet cauri vārtiem. Neviens taču neiet vārtiem cauri vārtu dēļ, bet gan tāpēc, lai kaut kur nonāktu. Man Arvo Perta mūzika ir šādi vārti.”

Pēteris Vasks: „Arvo mūzika ir Dieva balss.”

Arvo Perts dzimis 1935. gadā Paidē, pēc trim gadiem ģimene pārcēlās uz Rakveri, kur viņš sāka mācības bērnu mūzikas skolā, vēlāk tās turpināja Tallinas mūzikas vidusskolā un konservatorijā. Arvo Perts kā komponists kļuva pazīstams ļoti agri. Pagājušā gadsimta 60. gados viņš bija viens no spilgtākajiem avangardistiem, bet pēc skaņdarba Credo uzrakstīšanas saprata, ka ir nonācis strupceļā. Sākās astoņu gadu meklējumu periods. Viņš iedziļinājās senajā mūzikā, pētīja gregoriāņu dziedājumus, renesanses polifoniskos skaņdarbus un daudz ko citu.

1976. gadā Arvo Perts uzrakstīja klavieru miniatūru minimālisma manierē „Alīnai”( Für Alina), ko var uzskatīt par jauna ceļa sākumu. Pēc ilgas klusēšanas un meklējumiem viņš bija atradis savdabīgu kompozīcijas tehniku, ko nodēvēja par tintinnabuli (latīniski tintinnabulum nozīmē zvaniņš).

1980. gadā komponists kopā ar sievu un diviem dēliem emigrēja no Padomju Savienības vispirms uz Vīni, pēc tam pārcēlās uz Rietumberlīni, kur nodzīvoja līdz pat 2005. gadam, kad atgriezās Igaunijā.