Raidījumā Dialogi Guntars Godiņš sarunājas ar ASV dzimušo latviešu valodnieku Uldi Balodi, kas pēta indiāņu, lībiešu, Ludzas igauņu jeb lucu valodu.

2011. gadā Kalifornijas universitātē Santabarbarā Uldis Balodis ieguva doktora grādu valodniecībā. Tā kā viņš bija viens no retajiem latviešu valodas runātājiem Arizonas pavalsts galvaspilsētā Fēniksā, viņam radās interese par apdraudētajām mazajām valodām. Viņš ir pētījis Arizonas un Kalifornijas iedzimto indiāņu valodas, bet disertāciju uzrakstīja par juki valodu, ko līdz astoņdesmitajiem gadiem vēl runāja Kalifornijas ziemeļos.

2015. gadā apgādā „Mansards” iznāca grāmata „Ludzas igauņu pasakas”, ko tulkojis Guntars Godiņš, bet ievadu rakstījis Uldis Balodis.

Pateicoties Somijas Kone fondam (Koneen Säätiö), Uldis Balodis apceļojis un pētījis Ludzas apkaimē esošos ciemus, kur dzīvojuši Ludzas igauņi, sagatavojis grāmatas par šīs etniskās grupas izcelsmi, tradīcijām, valodu.

Ludzas igauņi jeb luci (igauniski: lutsi) bija Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī dzīvojoša katoļticīgo Latvijas igauņu etniskā grupa. Liecības par igauņiem mūsdienās saglabājušās vienīgi vietvārdos un šajos pagastos pierakstītajās pasakās un teikās. Ludzas igauņu izcelsme nav precīzi zināma. Pastāv vairākas hipotēzes, bet ir skaidrs, ka šī etniskā grupa Ludzas apkaimē ir dzīvojusi vairākus simtus gadu.

Ludzas igauņu izcelsmi, valodu, tautasdziesmas un pasakas pētījuši igauņu, somu un latviešu valodnieki un folkloristi. 1893. gadā pirmajā ekspedīcijā devās igauņu etnogrāfs Oskars Kallass, vēlāk šo etnisko grupu pētījuši Pauloprīts Volaine, Augusts Sangs, tagad to dara Hanness Korjus un Uldis Balodis.

Uldis Balodis arī piedalījies igauņu režisoru Indreka Jētsa un Maido Selgmē veidotajā filmā "Zudusī cilts. Stāsts par Ludzas igauņiem". Raidījumā Dialogi skan arī Ludzas igauņu valodas piemērs fragmentā no filmas. 2006. gadā nomira pēdējais šīs valodas runātājs.